5. stāvs - gadiem ilga cīņa
«Vīrs 1973. gadā saņēma šo dzīvokli, un mēs pārvācāmies tieši uz Jauno gadu,» stāsta Valentīna Slatina. Nepagāja ne trīs gadi, kad sākās nedienas. «Dzīvojam ēkas galā un piektajā stāvā. Padomju laikos kurināja diezgan švaki, radiators arī bija tādas mazas plāksnītes, un līdzko ārā bija aukstums un sals, tā galējā siena pārklājās ar tādu kā sarmas kārtiņu,» atceras V. Slatina. «Kas tik te nav darīts! Vīrs katru gadu izdomāja kaut ko jaunu. Vispirms smērēja kaut kādu zaļu masu, pēc tam to pa virsu nokrāsoja. Ir līmētas dažāda biezuma tapetes, tad ar porolonu siltināja. Visas mēbeles ir atbīdītas gandrīz līdz istabas vidum, gulta ir pie pretējās sienas. Pie ārējās sienas stāv eļļas radiators, un, kad līst lietus, tā uzreiz to ieslēdzam.»
Slatinu ģimene regulāri rakstījusi iesniegumus namu pārvaldei. Dzīvokļa saimnieks īpašā mapītē glabāja visu iesniegumu kopijas un lika klāt atbildes. Kādas tik neesot bijušas atrakstīšanās - nav līdzekļu, neredz problēmu, mainās priekšnieki, nav naudas. «Bet kaimiņu mājām tajā pašā laikā pirms iepriekšējām vēlēšanām ārsienas nosiltināja!» piebilst V. Slatina. «Kad vīrs nomira, tad, papīrus un dokumentus šķirodama, mapīti izmetu ārā, jo cerību, ka apsaimniekotājs hermetizēs blokiem šuves vai siltinās māju, vairs nav,» ar roku atmet V. Slatina. Kad viņi dzīvoklī nomainījuši logus, tad apsaimniekotāju arguments bijis - paši vainīgi, ka nevēdina. «Nu kā tā var teikt! Vienmēr vēdinu telpas, tas taču ir pašu veselības un komforta labā,» V. Slatina gandrīz vai taisnojas. «Sākoties apkures sezonai, kad viss ātrāk žūst, atkal uztaisījām kosmētisko remontu - jaunākā meita mazgāja pelējumu no sienām, dezinficēja.» Lai arī remonts bijis pirms pāris mēnešiem, nodevīga pelējuma kārtiņa atkal lien ārā.
2. stāvs - gandrīz uzķērās
Kad rudenī kāpņu telpā parādījās cerīgs paziņojums - «hermetizēsim šuves», otrā stāva dzīvokļa īpašniece Aina zvanīja uz norādīto tālruņa numuru, lai pieteiktos. Rudenī uz divu istabu sienām griestu līmenī bija parādījušies pelēcīgi pelējuma traipi. Jau tajā pašā dienā divi atsaucīgi vīri ieradās, uz aci novērtēja situāciju: vajadzīgs pacēlājs, šuves jātaisa vaļā, jāapstrādā ar antiseptiķiem un pēc tam jātaisa ciet. Tas divām istabām izmaksāšot 300 latu. Viņi zināja teikt, ka Igaunijā par šādu remontu, kas jāveic nama ārpusē, apmaksā ēku apsaimniekotājs. Bet sludinājuma lapiņa no kāpņu telpas uzreiz pazuda, un sētniece informēja, ka atnākušie remontētāji esot krāpnieki un namu apsaimniekotājs par to neko nezinot. Aina nākamajā dienā nosūtīja e-pastu Rīgas Namu pārvaldniekam (RNP), un dzīvokļa apsekotāji, gods kam gods, nākamajā dienā bija klāt. Pirmais pārmetums: «Jums plastmasas logi, vajag vēdināt.» «It kā savas veselības dēļ to arī nedarītu!» saimniecei šis aizrādījums likās dīvains. Uz jautājumu: «Kāpēc tad pelējuma sēne ir tikai divās istabās, bet citur nav,» pārbaudītājiem nebija ko atbildēt, apskatījās viņi arī virtuvē un vannasistabā, kur cerēto nodevīgo pelējuma svītriņu neieraudzīja. Viņu apgalvojums palika nemainīgs - paši vainīgi, ka nevēdināt telpas. Vēl viena versija par pelējuma sēnīti tika izteikta pamācībā, ka sporas varot ienest ar apaviem un apģērbu. Diez kāpēc tad pelējuma nav koridorā, bet tālākajā dzīvokļa galā?
Oficiāla atbilde no apsaimniekotāja - RNP iecirkņa Kurzeme - ietvēra vien rekomendāciju: «Lūdzam veikt regulāru vēdināšanu, lai dzīvoklī neveidotos mitrums.»
3. stāvs - šausmu aina
Trešā stāva dzīvokļa saimniece Iveta Bāliņa iesniegumu apsaimniekotājam uzrakstīja 16. novembrī, kad otrā stāva kaimiņiene izstāstīja par savu problēmu, ka viņa, redz, dzīvokli nevēdinot. I. Bāliņa rakstīja: «Daudzkārt gan es, gan citu dzīvokļu īpašnieki ir vērsušies pie jums ar sekojošu problēmu: mājas gala sekcijas dzīvokļos cauri paneļu salaiduma šuvēm lietus laikā sūcas ūdens. Tā rezultātā siena paliek mitra, uz sienas veidojas pelējums. Pieļauju, ka mitruma dēļ notiek arī metāla armatūras un starppaneļu savienojumu korozija, kā dēļ ar laiku gala siena var kļūt nestabila.» Ja otrā stāva saimnieci varēja vainot dzīvokļa nevēdināšanā, jo viņas dzīvoklī ir plastmasas logi, tad trešā stāva dzīvoklī ir vecie, «labie» koka rāmju logi, caur kuriem vējš svilpo.
Iveta Bāliņa, rakstot vēstuli, bija apskatījusi ikgadējās apsaimniekotāja atskaites un pie reizes jautāja: «2011. gada pārskata beigās ir uzrādīts līdzekļu atlikums 7697,29 lati. Kāpēc šie līdzekļi neuzrādās 2012. gada tāmē un 2013. gada tāmes projektā? Kā izpaužas konstrukciju elementu tehniskā apkalpošana, par kuru tiek izlietotas lielas summas 2011. gadā - 517,91, 2012. gadā paredzēts - 1009,33, ja gadu no gada netiek veikti pilnīgi nekādi remonti.» Sen jau pagājušas likumā noteiktās 30 dienas, bet atbildes vēl nav.
Trešā stāva dzīvoklī šobrīd dzīvo īrnieki, un Jānis kā celtnieks zina teikt, ka «apmetumu likuši aukstumā un, kad siena sasala, tas atleca nost, tāpēc tajās šķirbās tagad krājas mitrums - gan lietus laikā, gan satekot no paneļiem. Process ir sācies, un pelējums pakāpeniski iet aizvien tālāk.»
No viena - pie otra
Veselības inspekcija uz I. Bāliņas jautājumu: «Ko darīt?» iesaka: «Sākotnēji problēma jāsāk risināt ar mājas apsaimniekotāju, un tas jāizvērtē būvekspertam. Ja neizdodas rast risinājumu ar apsaimniekotāju, ir tiesības vērsties ar iesniegumu Veselības inspekcijā. (…) Pēc iesnieguma saņemšanas Veselības inspekcijas eksperti veic telpu novērtējumu par atbilstību higiēnas prasībām. Pēc telpu novērtējuma inspektori sagatavo atzinumu, kuru var iesniegt mājas apsaimniekotājam tālākām darbībām.»
Bet, lai veiktu ārsienu siltināšanu, kas ir viens no būtiskākajiem soļiem «slimas» mājas glābšanai, «nepieciešams mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulces vairākuma lēmums par vēlamo darbu nepieciešamību un naudas līdzekļu piesaisti» - tā perspektīvu skaidro SIA Rīgas Namu pārvaldnieks preses sekretārs Krists Leiškalns.