Tev bijušas lielas un mazākas lomas. Tibalds izrādē Romeo un Džuljeta (par šo lomu mākslinieks nominēts Spēlmaņu nakts balvai), Kareņins baletā Anna Kareņina, tagad daudznozīmīgais ēzelītis šekspīriskajā baleta komēdijā Sapnis vasaras naktī, kur tu aktieriski, ar mīmiku vien esi iezīmējis spilgtu tēlu. Taču gadās arī vispār palikt bez lomas. Vai tad rūgtums negrauž sirdi?
Viss atkarīgs no cilvēka rakstura. Nevajag krāt rūgtumu sevī. Es cenšos ar sapratni uztvert jebkuru dzīves situāciju. Zinu, ka galu galā viss būs labi. Sliktāk, ja māksliniekam iedod lomu, bet viņš to negrib, uztver kā nepieņemamu. Es uzskatu, jāņem pretī tas, ko dod, un tad jau saņemsi arī kāroto lomu.
Esi ļoti slaids, tad jau droši vari apēst arī kādas piecas sešas kūkas? Ja dari šādu saspringtu darbu, tās nepārvērtīsies tauku krokās viduklī.
Tā gan nav. Līdz 30 gadiem ar ēšanu nebija problēmu, tagad, kad man jau 34 gadi, stingri jādomā, ko un cik ēst. Man vajadzētu svērt ap 85 kg, cenšos svaru turēt zem 90 kg. Ja virs tā, ir grūti.
Nav taču partnerēm tevi jāceļ, gluži otrādi - puiši nēsā pa skatuvi balerīnas.
Gadās visādi. Modernajā horeogrāfijā reizēm vairākas meitenes ceļ vienu čali. Jācenšas, lai pašam ir viegli un lai partneriem ar mani nav grūti.
Tad jau, gribi vai negribi, veselīgs dzīvesveids ir pati par sevi saprotama lieta.
Cilvēki parasti domā, ka baleta mākslinieks un veselīgs dzīvesveids ir pašas par sevi saprotamas lietas. Taču, aizejot pensijā, visiem ir sabeigta veselība, traumēti ceļi, pleci, mugura, par balerīnu kājām nemaz nerunājot. Tāds ir šis darbs, tāpēc par sevi jārūpējas pastiprināti un jācenšas dzīvot veselīgi. Es par veselību nesūdzos, laikam tāpēc, ka bērnībā vecāki Jelgavā audzēja zemenes un es nekad neesmu tik daudz šo ogu ēdis kā toreiz.
Kā tu tagad centies dzīvot veselīgi?
Teikšu godīgi, man šajā jomā īpaši nav ar ko lepoties. Sieva arī ir baleta soliste - Rita Lukašēvica. Mums ir dēls un meita. Produktus izvēloties, cenšamies izvairīties no E sastāvdaļām. Bērniem dodam un paši lietojam vitamīnus. No rīta ir vienkāršāk - brokastīs ģimenes mīļākais ēdiens ir auzu pārslu putra. Esam mēģinājuši to vārīt ūdenī, bet tad bērni putru neēd. Man pašam ļoti garšo griķu putra ar pienu, mazdrusciņ cukura klāt. Trakāk ir vakarā. Četras stundas pirms izrādes neko neēdu. Pārnākam mājās ap vienpadsmitiem - izsalkuši, protams. Kamēr uztaisa vakariņas, paēd - jau pusnakts klāt. Ko vēl? Dzīvojam Pērnavas ielā, līdz teātrim ērti aizkļūt. Rita brauc ar mašīnu, jo jāved bērni uz skolu un bērnudārzu, bet es, ja vien atļauj laikapstākļi, uz darbu dodos ar velosipēdu. Ceļā pavadu tikai septiņas minūtes. Vienu laiku traumas par sevi stipri lika manīt, tagad tās mazinājušās.
Alkoholiskos dzērienus lietoju minimāli, arī pīpēšana vairs nav modē.
Esi pavisam atteicies no cigaretēm?
Ne gluži, kad sēžu ar makšķeri, paretam kādu dūmu uzvelku.
Tātad esi draugos ar bada pātagu?
Ļoti. Esmu traks uz makšķerēšanu. Viss nogurums, kas sakrājas pa nedēļu, pāriet, ja brīvdienā tieku pie ūdeņiem. Mums ir lauku mājas Alūksnes novadā pie Raipaļu ezera. Tas ir dziļākais Latvijā, vietām līdz dibenam 30 metru, bet tāds jocīgs, negrib dot laukā zivis. Taču ne jau loms ir galvenais. Klusumā pavērot dabu, dzirdēt putnus, ieelpot dzidro gaisu - gandarījums un atpūta reizē.
Neticami, bet līdz izdienas pensijai teātrī tev vēl jānodejo tikai divas sezonas. Esi domājis, ko darīsi pēc tam?
Daudzi arī pēc tam vēl dejo uz skatuves, bet es tiešām vēl nezinu, ko darīšu. Esmu studējis vadības zinības. Iespējams, turpināšu ceļu šajā virzienā. Problēmu jau netrūks. Bieži vien baleta mākslinieki, vairs nenodarbinot ķermeni ar gadiem ierasto milzīgo slodzi, pārvēršas par bumbulīšiem. Mūsu profesija ir smaga, tagad arī nepopulāra un slikti atalgota. Nezinu, vai otrreiz izdarītu šo izvēli. Es kādreiz gribēju būt futbolists. Dēls jau arī ir dejojis uz skatuves, bet es bērnus nebīdīšu baletā - lai paši izvēlas savu ceļu.