Režisora Valtera Sīļa iestudējumā teātrī Dirty Deal Teatro tapis politiskais trilleris Andrievs Niedra. Jaunā izrāde dod iespēju paskatīties uz Latvijas valsts rašanos no skatupunkta, kura centrā likts Andrieva Niedras dzīves gājums un notikumi laika posmā no 1919. gada līdz 1924. gadam.
Iestudējums, kas vakar, 16. decembrī, piedzīvoja pirmizrādi, ir Kārļa Krūmiņa debija dramaturģijā. Līdz šim viņš darbojās kā aktieris un režisors. «Ideja, veidot izrādi par Andrievu Niedru, man veidojās jau pāris gadu garumā, iedvesmojoties no viņa piezīmēm un vērojot Latvijas sabiedrības reakciju dažādos politiskos kontekstos. Šodien tik daudz izskan populistisku repliku, viltus patiesību, manipulāciju. Bieži manāms radikāls nacionālisms. Kad svinam valsts svētkus un spraužam pie krūtīm sarkanbaltsarkano lentīti, vai darām to inerces pēc, godinot pagātni vai priecājoties par pašreiz baudāmo brīvību? Vai mēs aizdomājamies, kas esam un kāpēc, un kurp ejam?» jautā Kārlis Krūmiņš.
Viņaprāt, Andrieva Niedras vēsturiskais piemērs ir noderīgs atgādinājums izvērtēt cēloņus, sekas un mūsu reakcijas noteiktās dzīves situācijās - politikā un sabiedrībā. «Vai man ir gadījies, mēģinot atrisināt kādu problēmu, it kā darīt visu iespējamo, bet beigās attapties vēl dziļākos sūdos nekā līdz tam? Andrievam Niedram ir, un par to mēs viņu vēl šodien pieminam ar tautas nodevēja vārdu. Šī izrāde būs trilleris par to, kā radās mūsu valsts. Un, lai arī gribētos ticēt, ka tās dibināšana un brīvības cīņas bija skaists varoņu un ideju laiks, ka mūsu vēsture ir tik tīra kā dimanta oliņa, kurai neviens melnumiņš nav pieķēries, tomēr var izrādīties, ka īstenībā ir citādi,» prāto dramaturgs.
Viņš uzskata - daudzi no mītiem, kas bija aktuāli Niedras laikā, sabiedrībā pastāv joprojām, tikai politiskais konteksts pamainījies. Kārlis Krūmiņš sola, ka izrāde nebūs vēstures lekcija, bet gan cilvēcisks stāsts, personiskas traģēdijas atainojums uz vēstures fona, kas no skatītāja advancētu sagatavotību neprasa. «Izrādes centrā ir cilvēks ar savu pārliecību, kurš darbojas saskaņā ar tās principiem, piedzīvo kāpumus un smagu kritienu, būtībā traģisku likteni. Vēstures peripetijas ir fons, kurā šī drāma noris, taču vienlaikus bez tām stāsts nebūtu iespējams,» atklāj dramaturgs.
Izrādes kostīmus un scenogrāfiju veidojis Uģis Bērziņš, mūzikas autors ir Toms Auniņš, gaismu mākslinieks - Jānis Sniķers. Uz skatuves kopā ar aktieri Emīlu Kivlenieku varēs redzēt arī izrādes dramaturgu Kārli Krūmiņu.
Tuvākās izrādes -17. un 19. decembrī, 12. un 14. janvārī.