Deviņdesmito gadu vidū hokeja līdzjutēji Latvijā nakts melnumā negulēja, lai pārdzīvotu par diviem latviešiem Artūru Irbi un Sandi Ozoliņu NHL Zvaigžņu spēlē. Tolaik viss tika uztverts ļoti nopietni - kā mūsējiem veiksies tik respektablā pasākumā, cik ripu atsitīs Irbe, un vai savu uzbrūkošā aizsarga talantu apliecinās Ozoliņš? Pēc sestdienas KHL Zvaigžņu spēles daudziem priekšstats par šāda veida pasākumu mainījās, lai gan aiz okeāna tomēr ir par puscentu nopietnāka attieksme. Vērtīgākā spēlētāja balvu saņem hokejists, kurš izcēlies ar rezultativitāti. KHL mača rīkotāji izlēma simboliski par vērtīgākajiem atzīt abus kapteiņus Fjodorovu un Ozoliņu.
Iespējams, tik atraisīta pieeja notikumam ir pat labāka nekā tāda taustīšanās, kā NHL. Tur ir ne īsta spēle, ne arī izrādīšanās pēc pilnas programmas. Tikai tādā gadījumā visiem pasākumu vajadzētu uztvert ar humora piesitienu. KHL prezidents Aleksandrs Medvedevs pēcāk paziņoja, ka spēcīgākā metiena īpašnieks Aleksandrs Rjazancevs esot apklusinājis visus skeptiķus aiz okeāna. Pirms gada visi esot apšaubījuši Denisa Kuļaša sasniegumu, kurš ripu raidījis pasaules rekorda ātrumā ar 177 kilometriem stundā. Rjazancevs meta vēl spēcīgāk - ripa lidoja ar 183,67 kilometru stundā ātrumu. «Paskatīsimies, vai NHL kāds spēs tā izšaut,» akmeni NHL virzienā izmeta Medvedevs. Spēcīgākā metiena konkurss tik tiešām notika pa īstam, tomēr diezin vai vajadzētu uzreiz samērīties ar NHL.
Bet konkursi bija interesanti un ar izdomu. Piemēram, kapteiņiem vajadzēja sacensties savdabīgos boulinga, basketbola un golfa konkursos. Tradicionālajā ātrumslidošanā pa apli Miķelis Rēdlihs pārtumpoja «mazo nazīti» Mihailu Aņisinu, kuram gan vienā virāžā nedaudz samisējās. Toties Aņisins izpelnījās vētrainus aplausus par O Sole Mio dziedājumu. Iesākumā pat negribējās ticēt, ka skanējums ir bez fonogrammas. «Tiem, kas netic, ka Aņisins tik tiešām dziedāja, iesaku ieiet You Tube. Tur var redzēt un dzirdēt ne tikai to vien viņa izpildījumā. Un stumdāms viņš nebija. Vajadzēja tikai pateikt, ka vajag, un viss,» skaidroja pasākuma vadītājs Armands Simsons. Starp citu, Aņisins klātienē esot dzirdējis Lučāno Pavaroti. Kad viņa tēvs spēlējis Itālijā, Mihailam pavērusies iespēja apmeklēt La Scala teātri.
Oriģinālu «bullīti» izpildīja Andrejs Tarasenko. Iezāģējot nūjā caurumu un piesienot ar auklu ripu, Tarasenko samulsināja vārtsargu un publiku. Tas gan neesot viņa izgudrojums. Ideju viņš pārņēmis no Sibirj trenera Dmitrija Juškeviča. Miķelis Rēdlihs izpildīja Kaspara Daugaviņa triku, ripu kontrolējot ar nūjas galu un izdarot pagriezienu par 360 grādiem. «Tas nudien tehniski nav sarežģīti, toties izskatās efektīvi. Tagad gan būs jāraksta Daugaviņam, vai viņš nav apvainojies,» pēc konkursa jokoja Miķelis.
Pati spēle, šķiet, varēja būt pēc nedaudz saīsināta formāta, nevis, kā ierasts, 3 X 20 minūšu. Ar vārtu guvumiem abas komandas pārsālīja, lai gan arī šādā gaisotnē varēja izvērtēt, kurš ko pieprot.
Pēc gada KHL Zvaigžņu spēle notiks Čeļabinskā.