Pirmā sēde parādīja, ka sabiedrība vēl nav gatava šādiem procesiem.
Sabiedrība vai tiesa?
Domāju, ka sabiedrība. Tiesā notiekošais tikai ataino, ka pie šādiem apjomiem neviens nav pieradis. Mums ir bijusi Talsu traģēdija, digitālā lieta, vairāk tādu lielu lietu nav bijis. Digitālajā lietā man pašam bija gods piedalīties tik ilgi, kamēr... mana kliente nomira.
Tik ilgi viss vilkās...
Ja, kaut arī digitālajā lietā, ko vadīja Stukāna kungs, varēja redzēt, ka viņš bija gatavs uz drosmīgiem lēmumiem, tad pirmais iespaids, kas radās no Zolitūdes traģēdijas lietas, ka tiesa nezina, kā rīkoties, nav pieredzējusi šāda mēroga procesos un ļoti uzmanīgi cenšas vadīt tā gaitu, dot vārdu vietā un nevietā.
Kā tiesai vajadzētu rīkoties šajā situācijā?
Kā advokāts negribu dot norādījumus...
Labi. Bet kāds ir jūsu personiskais viedoklis?
Tiesai vajadzētu vairāk vadīt šo procesu. Būt konkrētākai, pieņemt drosmīgus lēmumus, lai nodrošinātu procesa taisnīgumu un izskatīšanu saprātīgā termiņā pat situācijā, kad saskaras gan cietušo, gan apsūdzēto intereses.
Nākamā sēde notiks pēc vairākiem mēnešiem.
Martā. Kāpēc lieta atlikta uz tik ilgu laiku? Maxima informēja, ka nozīmē citus pārstāvjus un ir nepieciešams laiks, lai iepazītos ar lietas materiāliem.
Tik ātri maina pārstāvjus?
Es tiesas sēdē vērsu uzmanību tam, ka Maxima ir vienlaikus juridiskā persona, kam piemērots piespiedu līdzeklis, gan arī cietušais, kas arī ir loģiski, jo celtnes sabrukšanas rezultātā uzņēmumam ir zaudējumi. Bet tā ir nepieļaujama situācija, kad vienā procesā Maxima figurē gan kā cietušais, gan kā atbildētājs.
Veidojas pretrunīga situācija.
Jā. Krimināllikuma 106. panta 2. daļa arī paredz, ka par cietušās puses pārstāvi nevar būt persona, kura ir ieinteresēta par kaitējumu radušās personas interesēm. Līdz ar to fakts, ka Rodes kungs ir Maxima gan kā cietušā, gan kā tāda, pret kuru vērstas apsūdzības, pārstāvis, juridiskās palīdzības sniedzējs, neizbēgami noved pie konflikta situācijas. Lai to novērstu, manuprāt, varēja, un to paredz arī kriminālprocess, Maxima kā cietušo izdalīt atsevišķi pret visiem apsūdzētajiem. Tiesa to noraidīja, uzskatot, ka kavēs laiku, kaut būtu tieši pretēji, - process, kurā Maxima pret pārējiem apsūdzētajiem būtu kā vienīgais cietušais, tiktu izskatīts krietni ātrāk, jo tad pārstāvniecība nav jāmaina. Tas, ka tagad Maxima kā cietušais tiek skatīts vienā procesā ar to, ka cilvēki ir cietuši veikala sabrukšanā vai viņu tuvinieki gāja bojā, man liekas ir pat amorāli, ņemot vērā visu to, kas ir šīs lietas materiālos, - mēs redzam organizāciju, kurā cilvēka dzīvība nav prioritāra.
Kādi vēl secinājumi no pirmās sēdes?
Radās iespaids, ka apsūdzēto puse darbojas ļoti organizēti. Tiek runāts sistēmiski. Zināmi advokāti, kas pārstāv juridiskās personas, vispār neizteicās, praktiski visam piekrita, kas viņiem ir netipiski. Iespējams, ka kolēģi savā starpā apspriedušies, - bija redzams, ka apsūdzēto puses un to juridisko pārstāvju viedokļi bija vienoti. Cietušo pusē bija mazāk organizētības, tur uzstājās tikai pieci advokāti. Un kāpēc es sākumā teicu, ka sabiedrība laikam nav gatava, - šādā brīdī varēja piecelties un savas domas izteikt arī cietušie, bet tā nenotika.
Ko tas dotu?
Tas apliecinātu, ka mēs - sabiedrība - beidzot prasām atbildību un ka mēs paši gribam iestāties par savām tiesībām. Bet vieglāk laikam ir visu uzticēt advokātiem, uzskatot viņus par profesionāļiem. Kaut klusa pie sevis «ūjināšana» par to, ka tiek atlikta tiesas sēde, zālē tomēr bija dzirdama.
Kas vēl rada bažas, raugoties uz lietas izskatīšanu?
Iespējams, ka šie paši tiesneši strādā arī citās lietās. Protams, visas lietas ir nozīmīgas, bet varbūt tik sabiedriski zināmas, nozīmīgas kā šī izskatīšana būtu jāuztic tiesnešiem, kuri būtu atbrīvoti no citu pienākumu veikšanas, lai savu laiku varētu veltīt tikai vienai konkrētai lietai. Tam noteikti būtu zināms efekts - viņi būtu labi sagatavojušies, viņiem nebūtu jānovērš sava uzmanība uz kādu citu lietu.
Zolitūdes lietai vajadzētu būt kā paraugam, nevis paraugtiesai, ar ko saprotam ātru notiesāšanu, varbūt pat līdz galam neizvērtējot, ir kāds vainīgs vai ne, - lietas iztiesāšanai jāizskatās pareizi, jābūt efektīvai, taisnīgai un notikušai saprātīgos termiņos.
Pirmā sēde brīžiem šķita... smieklīga. Nekvalitatīvas tulkošanas dēļ.
Saprotam, ka tiesa gribēja panākt, lai viss notiekošais ir saprotams gan cietušajam, gan arī apsūdzētajam, kas nepārvalda valsts valodu. Bet te ir viens sāpīgs jautājums - tulku atalgojums tiesās ir zems, kvalificētus speciālistus, kas pārvalda juridisko terminoloģiju, ļoti grūti piesaistīt. Šajā gadījumā redzēju tikai vienu profesionālu tulku. Bet tas ir jautājums, kas tiesai jāatrisina.
Kāds iespaids radās pēc pirmās sēdes - cik ilgs varētu būt Zolitūdes lietas process?
Labu iespaidu atstāja tas, ka tiesas sastāvs mērķtiecīgi diezgan saspringtā grafikā nozīmēja nākamās tiesas sēdes. Varat apskatīties portālā Tiesas.lv - pie ziņas par Zolitūdes lietas izskatīšanu ir liels saraksts ar datumiem, kad martā, aprīlī un turpmāk līdz pat gada nogalei nozīmētas sēdes. Līdz ar to es nedomāju, ka šī lieta varētu vilkties gadiem, domāju, ka tiesa koncentrējas uz to, lai izskatītu saprātīgā termiņā, ja vien nebūs nepieciešamas papildu ekspertīzes. Jāņem gan vērā, ka apsūdzētā puse ir ieinteresēta katru pierādījumu skatīt detalizēti, radīt šaubas, līdz ar to jārēķinās, ka varbūt kāda liecinieka vai ekspertu pratināšana varētu aizņemt ļoti ilgu laiku. Bet cilvēkiem jābūt saprotošiem, ka pirmā līmeņa tiesai visi pierādījumi jāpārbauda. Protams, jārēķinās, ka spriedums tiks pārsūdzēts.