Pavasarī varētu būt krietns skaits kukaiņu, ērču, gliemežu un citu radību, kas tagad nekustīgas guļ augsnē. Ja vien ziema nepārsteigs ar spēju atkusni un tam sekojošu lielu salu, kas kukaiņiem nozīmētu nāvējošu iesaldēšanu ledū, ziemu šie dzīvnieki pat nebūs pamanījuši.
Nevar vēl zināt, kā ziemu pārcietīs par Eiropas lauksaimniecības biedu sauktais pērn augustā uzietais Spānijas kailgliemezis, kuram tik barga ziema Latvijā laikam būs pirmā. Malakologs Edgars Dreijers saka - caurmērā šī ziema gan čaulgliemežiem, gan kailgliemežiem ir labvēlīga, tie ziemo augsnē zem sniega. Čaulgliemeži veido «ziemošanas vāciņus» - rudenī čaulai priekšā izklāj gļotu slāni, tā sevi pasargājot no lieka mitruma un arī no straujas izžūšanas.
«Šīs ziema kopumā kukaiņiem ir labvēlīga, jo vairums ziemo augsnē, trūdošos kokos, un, tā kā virsū ir sniedziņš, tiem ir ideāli ziemošanas apstākļi,» stāsta entomologs Voldemārs Spuņģis. Virs sniega temperatūra šoziem mēdz būt pat -30 grādu, bet zem sniega esot ne vairāk kā -4. Zeme silda no apakšpuses. Protams, ja ziema ir barga ilgu laiku, augsne sasalst.
Kukaiņu sugas, kurām ziema sagādā vismazākās neērtības, ziemo augsnē. To ir vairākumā - no 13 000 visu sugu vismaz 10 000. Virs augsnes - uz koku stumbriem, zariem, lakstaugiem - ir maz ziemotāju. Tādas gan ir laputis, kuru olas ilga un barga ziema var izsaldēt. «Olas diezgan labi pārziemo, bet -30 grādus var paciest tikai īsu laiku. Ja tāda temperatūra saglabātos kādas divas nedēļas, laputis varētu izsalt,» saka V.Spuņģis.
Vislabāk veicas tiem kukaiņiem, kuri ziemu pavada olas stadijā, jo olas ir izturīgākas par pieaugušajiem kukaiņiem. «Tajās ir mazāk ūdens, līdz ar to mazāk iespēju sasalt. Galvenā ziemošanas stratēģija ir tāda, ka rudenī samazinās ūdens daudzums olā, kāpurā vai pieaugušajā. Palielinās olbaltumvielu un glikozes saturs, tie darbojas kā antifrīzs, lai nesasaltu,» skaidro entomologs.
Ziemot kā pieaugušam īpatnim neesot tik izdevīgi, jo tad jāatrod lielāka telpa, piemēram, kaut vai lai spārniņus salocītu. To gan dara vairākas vaboļu sugas. No tauriņiem neliels sugu skaits ziemo šādi, taču izņēmums ir alu pūcīte, arī raibeņi un citrontauriņš (krūkļu baltenis). V.Spuņģis saka - tāpēc arī pavasarī parasti redzam vispirms tieši dzeltenus vai raibus tauriņus. Ilgstošā salā var ciest tie tauriņi, kuri kāpura stadijā ziemo uz kokiem, jo salā tie zaudē ūdeni un var iet bojā.
Gandrīz visi kukaiņi ziemu sagaida nekustīgi, taču ir arī tādi, kuri ziemas laikā nav nekustīgi - par sabiedriskiem kukaiņiem sauktās bites un skudras veido ziemošanas kamolus, kur ziemot vienā čupiņā. «Šie kukaiņi neaizmieg, tie visu laiku ir aktīvi, katra bite vai skudra ar sava ķermeņa siltumu silda kamolu. Kamolos mēdz būt simtiem un pat tūkstošiem īpatņu,» stāsta V.Spuņģis. Skudru kamols atrodas zem skudru pūžņa pusmetra, metra dziļumā, bites kamolu visbiežāk veido stropā starp kārēm. Kamolā atrodas bišu māte un darba bites. Bišu dzīvi, pieejot pie stropa, dzirdēt nevar, V.Spuņģis saka: «Nav tā, ka zumētu, bites kustas ļoti lēnām.»