Satiksimies jaunajā
Salīdzinoši ātri sākuši mēģināt, deju kolektīvi pirmie arī atrādīja savu programmu četros koncertos piektdien un sestdien, pirms tam bija arī ģenerālmēģinājums ar publiku. «Gan es no tribīnēm jutu, gan dejotāji man teica, ka šogad ir ļoti liela zīmju enerģētika, tie ir ļoti stipri kodi,» atšķirību no citiem svētkiem raksturo deju kolektīva Latve vadītāja Ilanta Jātniece. Rakstu un zīmju koncepcijas autors bija Valdis Celms. Kaut arī bija liels karstums, dejotāji pie tādiem apstākļiem svētkos esot pieraduši.
Deju svētku koncertu izskaņā atskanēja novēlējums satikties pēc pieciem gadiem Latvijas simtgades Deju svētkos jaunajā stadionā. Īpaši dienas koncertu apmeklētāji varēja novērtēt Daugavas stadiona bēdīgo vizuālo izskatu - gan laukuma segumu, gan sēdvietas un vidi kopumā. Kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes preses sekretāre Ieva Līne Dienai apstiprināja, ka gan kultūras, gan izglītības un zinātnes ministri atbalsta Daugavas stadiona rekonstrukciju un līdzekļi tai ir paredzēti Nacionālajā attīstības plānā. I. Jātniece gan pauda skepsi: «Tā ir liela nepieciešamība, bet neesmu dzirdējusi, ka būtu veiktas reālas darbības. Pašreizējais Daugavas stadions ir ļoti sliktā stāvoklī, un grūti ir arī dejotājiem nonākt savās vietās, ja ir slikts apgaismojums.»
Vīru skaits sarūk
Kad Mežaparka Lielajā estrādē koncerta laikā no skatuves noiet jauktie kori un uznāk sieviešu un vīru kori, acīmredzams ir fakts, ka vīru skaits no svētkiem uz svētkiem iet mazumā. «Kopkoris ir ļoti labā kondīcijā, tas ir spējīgs visu izdarīt, karstā saule iespaido ļoti, ļoti nedaudz. Mazdrusciņ žēl, ka vīru kori ir mazāki, bet dāmas ir uzplaukušas,» vērtē goda virsdiriģents Edgars Račevskis. Vīru koru dalībnieku skaita sarukšanu atzīst arī viens no svētku ilggadējiem dziedātājiem valmierietis Andris Briedis, kura pirmie Dziesmu svētki bijuši 1960. gadā: «Vīru koru skaits ir pieaudzis - programmā rakstīts, ka 28 kori, bet nav tādi milzeņi, kā bija kādreiz - 90, pat 120 vīru. Valmieras vīru korī Imanta mēs bijām 80, pat 90, šobrīd aktīvi 35-40.» Viņaprāt, repertuārā veiksmīgākās ir tās dziesmas, kas sevi jau pierādījušas gadiem, - Bij man vienas rozes dēļ, Mūžu mūžos būs dziesma. «Klausījos, kādas pērles jauniešu kori dziedāja Jāzepa Vītola jubilejas koncertā. Salīdzinoši mums reizēm jādzied tādas dziesmas, kas nav ne sirdij, ne dvēselei,» vērtē ilggadējais korists.
Lai arī tikai sešu vīru sastāvā, Dziesmu svētkos piedalās arī Čikāgas vīru kora dalībnieki. Viens no viņiem Vilnis Strēlnieks uz Dziesmu svētkiem brauc piekto reizi un otro reizi dzied kopkorī. Viņš ir saviļņots par svētku atmosfēru kopumā. Arī ārzemēs vīru kori ejot mazumā, palikuši divi vai trīs, zina stāstīt V. Strēlnieks.
Sajūsma un nogurums
«Esam nogurušas,» atzīst Sanita un Evija no Pārtikas un veterinārā dienesta un BIOR kora. Pavisam grūti gājis sestdienas rīta ģenerālmēģinājumā pilnos tērpos un karstā saulē, un daudzi arī noģībuši. «Piektdien mēģinājums beidzās vienpadsmitos, sestdien bija jābūt deviņos,» stāsta Sanita. Viņa arī bēdājas, ka nav redzējusi Deju svētkus, ko ļoti būtu gribējies. Divi Māri no kora Austrums uzskata, ka šogad repertuārā ir labi jauni muzikālie meklējumi, kaut daļai dziedātāju dažas dziesmas esot par grūtu. Bet Bērnu slimnīcas kora dalībnieces stāsta, ka esot veldzējušās ar ūdeni gan iekšķīgi (ūdeni nodrošināja svētku rīkotāji), gan peldoties Ķīšezerā.
Vērtējot Dziesmu svētku pasākumus, kā spilgtākie notikumi tiek minēti gan Tautas tērpu skate Ķīpsalas izstāžu hallē, gan folkloras kopu koncerts Raksti, kurā gan pievīla apskaņošana, bet E. Račevskis izceļ kordiriģentu kora sniegumu Jāzepa Vītola piemiņas koncertā LU Lielajā aulā. «Bagātība, kuru mēs bijām turējuši kā sveci zem pūra, uzplauka krāšņumā, un mūsu sabiedrība šī koncerta nozīmi sapratīs tikai pēc zināma laika. Otrs ļoti nozīmīgs pasākums ir lielais vokāli simfoniskās mūzikas koncerts Arēnā Rīga - ārkārtīgi nozīmīgs, veiksmīgs, spilgts, un mēs varam lepoties ar to, ar ko esam bagāti.» Savukārt gājiena skatītājos sastaptā kinozinātniece Anita Uzulniece izceļ divus pasākumus - psalmu dziedājumus Jāņa baznīcā un vokālo ansambļu koncertu Putns ar zelta asti. Lielākos pasākumus bija iespēja vērot gan televizora ekrānā, gan internetā, kur, piemēram, gājienu rādīja no trim dažādām vietām Rīgā.