Zviedri maina domas
Zviedrijas prokuratūra pagājušās piektdienas vakarā izdeva 39 gadus vecā Dž. Asandža aresta orderi un paziņoja, ka viņš tiek turēts aizdomās par izvarošanu un uzmākšanos. Varasiestādes ziņoja, ka kāda sieviete vecumā no 20 līdz 30 gadiem, ar kuru Dž. Asanžs ticies pirms divām nedēļām kādā dzīvoklī Stokholmā, iesniegusi policijai sūdzību, ka WikiLeaks vadītājs viņu izvarojis. Vīrietis aizpagājušajā nedēļā bija ieradies Zviedrijā pēc Kristīgo sociāldemokrātu asociācijas ielūguma.
Tomēr jau sestdien prokuratūra nāca klajā ar paziņojumu, ka atceļ orderi Dž. Asandža arestam, jo viņš vairs netiek turēts aizdomās par izvarošanu. «Nav pamata uzskatīt, ka viņš ir paveicis izvarošanu,» teikts Zviedrijas ģenerālprokurores Evas Finnes paziņojumā. Tomēr varasiestādes turpinot izmeklēt atsevišķu gadījumu par uzmākšanos, ko, iespējams, WikiLeaks vadītājs veicis, vēsta BBC. Tas gan neesot pietiekami smags noziegums, lai aizturētu Dž. Asandžu.
Brīdināja par skandālu
Austrālijas pilsonis Dž. Asandžs, kura atrašanās vieta nav zināma, noraidījis visas pret sevi izvirzītās apsūdzības. «Kāpēc šīs apsūdzības tiek izvirzītas tieši tagad, ir interesants jautājums. Šīs apsūdzības nav patiesas,» sestdien e-pasta vēstulē Zviedrijas avīzei Dagens Nyheter rakstīja Dž. Asanžs.
Savukārt svētdien zviedru laikrakstā Aftonbladet publicētā intervijā WikiLeaks dibinātājs izsaka aizdomas, ka aiz nopietnajām apsūdzībām pret viņu stāv ASV. Viņš jau iepriekš esot brīdināts, ka Pentagons varētu izmantot «netīrus trikus», lai iznīcinātu WikiLeaks, kas ieguvusi slavu kā slepenu dokumentu publicētāja un sagādājusi galvassāpes ne vienai vien pasaules valdībai. Viņš arī brīdināts, ka var tikt iesaistīts seksa skandālā.
Neskatoties uz to, ka Zviedrijas prokuratūra ir atcēlusi aresta orderi, Dž. Asandžs uzskata, ka viņa ienaidnieki turpināšot kaitēt WikiLeaks.
Vietne atklāta 2006. gadā, bet plašāku ievērību guva maijā, kad publicēja 2007. gadā Irākā uzņemtu video, kurā redzams, kā no ASV kaujas helikoptera tiek nogalināti divi neapbruņoti ziņu aģentūras Reuters žurnālisti.
25. jūlijā WikiLeaks publiskoja 92 tūkstošus militāro dokumentu, kas satur līdz šim nezināmu informāciju par karadarbību Afganistānā no 2004. līdz 2009. gadam. Šis solis sadusmoja Vašingtonu, kas paziņoja, ka valsts vēsturē lielākā datu noplūde var kaitēt ASV nacionālajai drošībai un starptautiskās koalīcijas karavīriem Afganistānā.
Tomēr tuvākajās nedēļās taisnības cīnītāju slavu ieguvusī vietne paredzējusi publicēt vēl aptuveni 15 tūkstošus slepenu dokumentu par karadarbību Afganistānā. ASV to noteikti nevēlas.