Ar laiku bijušo Rūjas dīķu vietā varētu izveidoties nozīmīgs budisma centrs tūkstoš hektāru platībā. Teravādas budisma virzienam, kas pazīstams ar savu askētismu, simpatizē vairāki pazīstami kultūras darbinieki - režisors Alvis Hermanis un viņa brālis Ivars, režisore Māra Ķimele, arhitekts Andis Sīlis un citi. U Revatas uzaicinātājs un zemesgabala dāvinātājs uzņēmējs Juris Baratinskis ir visai pretrunīgi vērtēta persona, kas pagātnē bijis saistīts ar skandāliem, taču pievērsies budismam un gadu bijis mūks Mjanmā (Birmā).
Nopietns virziens
«Teravāda ir budisma novirziens, kas ir salīdzinoši askētisks, uzmanība vērsta uz meditācijas praksi, šī skola ir visvecākā. Šie skolotāji paši neaicina sev sekot un ziedot, viņi nedrīkst paši pieskarties ēdienam un naudai, tāpēc ir vajadzīgas biedrības, kas viņus uzaicina un uztur,» norādīja Latvijas Teravādas budisma biedrības valdes loceklis psihoterapeits Sandis Dūšelis. Viņaprāt, ja Meža klostera vadītājs Pa Auks Sajado ir gatavs sūtīt uz Latviju mūkus no Mjanmas, tad šurp labprāt brauks arī interesenti no daudzām valstīm. Budisma centram paredzētā vieta Rūjienas pusē ir aizaugusi ar krūmiem un kokiem, taču šāda vide ir piemērota, lai pavadītu laiku nošķirtībā.
Šis gan nav pirmais mēģinājums izveidot Latvijā nozīmīgu budisma centru. 2003. gadā tika ziņots par Tibetas budistu skolu vadītāju lēmumu celt Latvijā budistu templi. Šo ieceri aktīvi atbalstīja pazīstamais ārsts reanimatologs Pēteris Kļava. «Bija doma izveidot lielāko templi Eiropā, vieta bija atrasta Siguldā, bet daļa deputātu bija pret. Plānots bija uzbūvēt templi, bibliotēku, restorānu un mākslas centru, taču iecere neīstenojās. Ir labi, ka teravādas budisti tagad aktivizējas, tas būs kaut kas kvalitatīvs,» norādīja P. Kļava.
Tūkstoš hektāru
«Es priecātos, ja pie Rūjienas izveidotos budisma centrs, kas izskanētu pasaulē. Ne viens vien cilvēks ir meklējis garīgumu Austrumos,» saka Rūjienas novada domes priekšsēdētājs Guntis Gladkins. Bijušajā hidrobūvē telpas esot pussagruvušas, zivju dīķu vietā ir pļavas, un šīs teritorijas apsaimniekošana ir novada vadības interesēs. J. Baratinskis precizē, ka sākotnēji budisma centram nodos ap 750 ha, vēlāk, iespējams, vēl vienu zemesgabalu. J. Baratinskis ir visai kolorīta personība, ko paziņas dēvē par avantūristu, viņš pats atzīst, ka dzīvē «darījis huligānības» un viņam bijusi saskarsme ar lielu naudu. Savulaik J. Baratinskis nesekmīgi mēģināja attiesāt no Hansabankas Ls 0,9 milj., ko banka it kā bez viņa ziņas bija noguldījusi Krievijas vērtspapīros un kas tika zaudēti Krievijas finanšu krīzes laikā. Viņš spēlējis Alvja Hermaņa izrādē Tēvi Cīrihes teātrī Schauspielhaus. Gadu viņš bijis mūks Mjanmā, tāpēc varēja noorganizēt gan Pa Auka Sajado vizīti pērn, gan U Revatas atbraukšanu šogad. «Klostera prakse, kam esmu izgājis cauri, ir tīra un atklāta. Meditācija ir prāta veļas mazgājamā mašīna. Pagājušajā gadā, kad Skolotājs bija šeit, nebija nekādas reklāmas, bet zāle bija pilna ar interesentiem. Domāju, ka šogad arī interese būs liela,» cer J. Baratinskis.