V. Zatlers neatklāj partijas prioritāros sadarbības partnerus pēc vēlēšanām un ir novilcis tikai vienu sarkano līniju - oligarhu ietekmē esošās partijas -, tā no potenciālo partneru loka izslēdzot Zaļo un Zemnieku savienību, bet ne Saskaņas centru. V. Zatlers pirmdien Dienai atzina, ka programmatiski vistuvākais sabiedrotais būtu Vienotība, taču līdz vēlēšanu rezultātu saņemšanai viņa vadītā partija neplāno izcelt kādus tuvākos iespējamos sabiedrotos un tieksies uz maksimālo vēlēšanu rezultātu.
Mediji jau ir stāstījuši par dažādām varbūtējām pēcvēlēšanu koalīcijām. Kā ticama minēta arī iespēja, ka valdību veido Zatlera Reformu partija (ZRP) un Saskaņas centrs, pieļaujot, ka to vada ar partijām nesaistīts premjers. Kārtējo reizi kā viena no kandidātēm minēta valsts kontroliere Inguna Sudraba. V. Zatlers ZRP nosaukto Edmundu Sprūdžu nevērtē kā vājāku salīdzinājumā ar šā amata citu partiju pretendentiem.
ZRP līderis pret bezpartijiska premjera meklēšanu ir noraidošs, turpretim Saskaņas centra priekšsēdis Jānis Urbanovičs, kurš pats ir šim postenim nominēts, bija krietni pielaidīgāks: «Protams, ka varētu būt [bezpartijisks].» Abu politisko spēku vadītāji noliedza, ka būtu notikušas kādas neformālas sarunas par sadarbību pēc vēlēšanām, un aicināja pārāk lielu uzmanību neveltīt arī šāda veida izplatītajai informācijai, «jo visiem tiem stāstiem ir tikai priekšvēlēšanu nozīme», teica J. Urbanovičs.
Līdz šim kā nopietnākais šķērslis latvisko partiju sadarbībai ar SC šķita tā noteiktais moratorijs jūtīgajiem nacionālajiem un vēstures jautājumiem. Uz vaicāto, vai šajā ziņā pēc vēlēšanām SC savu pozīciju varētu mainīt, J. Urbanovičs atbildēja: «Mēs varam runāt par visiem tematiem ar visiem un esam gatavi godīgam dialogam un kompromisiem.» Konkrētāk uz jautājumiem viņš neatbildēja. Daudz vairāk neatklāja arī V. Zatlers, kurš gan norādīja, ka SC un ZRP programmās ir atšķirības, kā arī uzsvēra, ka vēlētājs balso ne jau par kādu koalīciju, bet gan izvēlas vienu politisko spēku, kuram grib uzticēt varu. «Līdz vēlēšanām notiek partiju cīņa. Kad ir vēlēšanu rezultāts, tad tās sēžas pie galda.» teica V. Zatlers. Viņaprāt, vēlētājs ar savu balsi noteiks, kāda būs koalīcija.
Vienotības frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis daļēji tam varot piekrist, jo esot iespējams paredzēt, ka tie, kuri uzvarēs, jau vēlēšanu naktī «arī rausies veidot valdību». Tad situāciju varot ietekmēt tas, cik viņiem būs domubiedru un kādā secībā partneri tiks uzrunāti. Dz. Zaķis kā pirmo sabiedroto redz Zatlera Reformu partiju, bet par citiem varbūtējiem partneriem viņš negribētu steigties ar prognozēm. Taču politiķis uzsvēra, ka sabiedrotie ir jāmeklē tajā nišā, kur ir Vienotības vēlētājs. Viņaprāt, vissliktākais scenārijs būtu tad, ja Šlesera Reformu partija LPP/LC, iekļūstot parlamentā, pavērtu iespēju izveidot Saskaņas centra, Zaļo un Zemnieku savienības un LPP/LC koalīciju, atstājot opozīcijā Vienotību, ZRP un Visu Latvijai!-TB/LNNK.
Savukārt ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis nebūt neminēja SC kā tuvāko partneri, joprojām domājot, ka tā varētu būt Vienotība, «lai kā arī mums ir gājis». A. Brigmanis atzīst, ka premjers Valdis Dombrovskis varēja būt stingrāks un ka «nevajadzēja jau cerēt, ka mēs neko nedarīsim». Viņaprāt, Vienotība un ZZS kā koalīcijas kodols varētu būt ļoti reāls. Lai gan Vienotība par to pagaidām nerunā, jāatgādina, ka abu politisko spēku cilvēki jau ir saraduši un izveidojuši zināmas sadarbības saites, kuras varbūt nav viegli saraut. Turpretim ZRP nāk ar aicinājumu mainīt politisko vidi un atbrīvoties no «visiem aizkadra spēlētājiem», lai uzņēmēji pa tiešo varētu runāt ar varu un tā veidotu dialogu ar nozarēm, nevis atsevišķiem tās pārstāvjiem, stāstīja V. Zatlers. Aizkadra spēlētāji kā starpnieki varas attiecībām ar uzņēmējiem, iespējams, ir kā ZZS, tā Vienotībai.