Kamēr pie mums uz ministru amatiem uzdrošinās pretendēt apšaubāmas reputācijas politiķi, kuri jau gadiem ilgi tiek turēti aizdomās par valsts naudas izsaimniekošanu, Zviedrijā daudziem ir šaubas, vai premjera amatu drīkst ieņemt sieviete, kura pirms 15 gadiem par valsts naudu nopirkusi pāris šokolāžu un autiņbiksīšu saviem bērniem.
Kamēr mūsu partijas steidzas papildināt sarakstus ar populāriem aktieriem, mūziķiem un svarcēlājiem, kas par labu samaksu gatavi četrus gadus atsēdēt Saeimā, zviedru politiķu balsī jūtama patiesa aizrautība par savu darbu. «Es degu par Zviedrijas tautu. Būt deputātei man nozīmē stimulējošu darbu, smagu un aizrautīgu ikdienas nodošanos tautas labā, nepārtrauktu mācīšanos un pilnveidošanos,» Dienai stāsta Riksdaga deputāte Anna Kēniga-Jerlmīra.
Bloku cīņa
Zviedrijā augusī latviete Linda Freimane atzīst, ka abu valstu politiskās vides salīdzinājums nav par labu Latvijai. «Paskatoties politiskās diskusijas Zviedrijas televīzijā un salīdzinot ar priekšvēlēšanu kampaņu Latvijā, var uznākt depresija. Zviedrijā visi jautājumi tiek izdiskutēti pēc būtības,» secina L. Freimane. Pēc viņas domām, Zviedrijas vēlētājiem ir plašas izvēles iespējas, jo ir skaidrs partiju piedāvājums dažādās jomās: par pensijām, nodokļu politiku u. c. Partiju programmas ir detalizētas, nevis izplūdušas kā Latvijā. «Zviedru vēlētājiem ir skaidrs, ka tas, ko politiķi viņiem apsolījuši, ievēlēšanas gadījumā tiks izpildīts.»
Viena tendence abu valstu politikā tomēr ir kopīga: gan Zviedrijā, gan Latvijā pēdējos gados pastiprinājies partiju konsolidācijas process, jo līdzīgu uzskatu politiķi sapratuši, ka pie varas var nokļūt ar vienošanos, nevis šķelšanos. Agrāk zviedru partijas cīnījās katra par sevi, taču šajās vēlēšanās zviedriem ir iespēja izvēlēties vienu no diviem spēcīgiem blokiem: labējais bloks, kura līderis ir tagadējais Zviedrijas premjers Frēdriks Reinfelts, apvieno četras partijas, savukārt kreiso blokā apvienojušās trīs partijas ar sociāldemokrātu līderi Monu Sālinu priekšgalā. Sabiedriskās domas aptaujas rāda, ka mēnesi pirms vēlēšanām nedaudz lielāks atbalsts ir labējo blokam, kas var cerēt uz 48% balsu, savukārt par kreisajām partijām plāno balsot 45% vēlētāju.
Sacenšas vairāksolīšanā
Valdošās koalīcijas partijas lepojas, ka Zviedrijai bez lieliem zaudējumiem izdevies pārvarēt krīzes sekas. Zviedrijas budžeta deficīts ir mazākais Eiropas Savienībā, iekšzemes kopprodukts šogad varētu palielināties gandrīz par 4%. Zviedru bankas Swedbank un SEB spējušas atgūties pēc Baltijas tirgū piedzīvotā izbīļa un sākušas strauju izaugsmi. «Mēs esam pierādījuši, ka pratām izvest valsti no recesijas,» laikrakstam The Wall Street Journal stāsta Zviedrijas finanšu ministrs Anderss Borgs.
Priekšvēlēšanu gaisotnē zviedru partijas var sacensties vairāksolīšanā, jo vairs nav jāraizējas par valsts budžeta aizlāpīšanu. Latvijā pensionāri baidās, ka pēc vēlēšanām tiks apcirptas viņu pensijas, bet Zviedrijā gan valdošās partijas, gan opozīcija sola palīdzēt pensionāriem, samazinot nodokļus, ar kuriem tiek apliktas pensijas.
Tomēr arī Zviedrijā nebūt ne visiem dzīve rādās rožainā gaismā, jo gandrīz pusmiljons cilvēku ir bez darba. Reģistrētais bezdarba līmenis ir 9,5%, turklāt zviedru jauniešu vidū bez darba ir aptuveni 25%. Sabiedriskās domas aptaujas rāda, ka zviedru vēlētājus visvairāk uztrauc tieši bezdarba problēma. Politiķi apgalvo, ka pēc vēlēšanām darīs visu iespējamo, lai radītu jaunas darbvietas. «Es neatbalstu bezdarbnieku, kurš vienkārši atguļas dīvānā un pieprasa lielas kompensācijas. Es iestājos par to, lai tiktu samazināts bezdarbs, lai cilvēkiem ir stimuls un motivācija strādāt,» uzsver A. Kēniga-Jerlmīra.
Zviedrijā vēlētāju aktivitāte tradicionāli ir diezgan augsta (virs 80%); arī šoreiz partijas mudina zviedrus izmantot savas tiesības un doties balsot. Priekšvēlēšanu kampaņu atdzīvinājis neparasts jaunums - politiskā reklāma televīzijā, kas līdz šim Zviedrijā bija aizliegta. Partijas labprāt izmanto šo iespēju uzrunāt vēlētājus, lai gan parasti vairāk paļāvušās uz reģionālo presi un vides reklāmu.
Laiks rādīs, vai piepildīsies skeptiķu bažas par TV reklāmas kaitīgo ietekmi, kas padara vēlēšanu kampaņu seklāku. Tomēr maz ticams, ka zviedru vēlētāji kļūs mazāk prasīgi pret saviem politiķiem. «Grūti iedomāties, ka Zviedrijā uz deputāta amatu pretendētu kāds, kurš apsūdzēts smagos noziegumos,» spriež L. Freimane.