Latvijas daļa kopuzņēmumā, kas tiks veidots AES projektam, pagaidām vēl neesot fiksēta, atzina J. Pūce. Tas lielā mērā atkarīgs no izraudzītā investora, tā piedāvātā risinājuma. Līdz šim medijos minēts, ka 51% jaunās stacijas akciju varētu piederēt stratēģiskajam partnerim, bet atlikušo savā starpā sadalītu Lietuva, Latvija, Igaunija un Polija (Latvijas daļa varētu būt ap 10-12%). Katrai no projektā iesaistītajām valstīm būs jāpiedalās projekta finansēšanā.
Pieredzējuši partneri
Virkne valstu pēc Fukušimas katastrofas ir paziņojušas par AES slēgšanas plāniem, tomēr pasaulē aizvien dominē viedoklis, ka AES ir pietiekami drošs, lēts un videi draudzīgs enerģijas veids, un kopumā pasaulē plāno AES skaita pieaugumu.
Abi potenciālie Visaginas projekta investori ir pasaulē pazīstami uzņēmumi AES celtniecībā un apkalpošanā. ASV bāzētā Westinghouse Electric Company ir daļa no Westinghouse konglomerāta, kura sastāvā ietilpstošās kompānijas jau Otrā pasaules kara laikā ražoja attīrītu urānu, bet 1957. gadā ASV uzbūvēja pirmo komerciāliem nolūkiem paredzēto AES. Kopš 2007. gada uzņēmums pieder starptautiskajam konglomerātam Toshiba un vairākiem ar atomenerģiju saistītiem uzņēmumiem. WEC Eiropā jau patlaban darbojas Vācijā un Francijā, kā arī pieteikusi dalību jaunas AES būvniecībā Lielbritānijā.
GEH ir divu starptautisku konglomerātu General Electric un Hitachi alianse. Abi elektronikas un industriālo celtņu būvniecības milži izveidoja aliansi līdz ar pievēršanos AES būvei pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados. GEH ir pirmā un līdz šim arī lielākā AES būvētāja un to specializēto apkalpes darbu veicēja Japānā, kas (līdzīgi kā WEC lielākais akcionārs Toshiba) gan piedalījusies šā gada janvārī cunami smagi cietušo un nu atslēgto Fukušimas I reaktoru izveidē, gan kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem izstrādājusi un uzstāda jaunās paaudzes verdošā ūdens reaktorus. Alianse līdz šim Eiropā apkalpojusi kodolstacijas Šveicē un Krievijā.
Konkurents Kaļiņingradā
Līdzīga mēroga AES projekts, ko Krievija sākusi būvēt Kaļiņingradā (Baltijas AES), izmaksās aptuveni 7-7,5 miljardus eiro, intervijā laikrakstam Dienas Bizness saka Baltijas AES projekta vadītājs Sergejs Bojarkins. Viņaprāt, Baltijas reģionā sekmīgi var attīstīties gan Visaginas, gan Kaļiņingradas projekti. Vērtējot Visaginas AES projektu, S. Bojarkins norāda, ka tā būtiskākais trūkums ir atrašanās tālu no ostām, kas varot būtiski sadārdzināt lielizmēra kravu nogādāšanu būvprojekta vietā. Arī Baltijas AES plānojot piesaistīt projektam Eiropas valstu energokompānijas, bet elektroenerģijas eksportam tiekot plānoti jauni energosavienojumi ar Poliju un Vāciju. Pirmo AES energobloku (1150 MW) ekspluatācijā plānots nodot 2016., bet otro - 2018. gadā. Savukārt Visaginas AES celtniecību Lietuvā iecerēts sākt 2014. gadā, bet elektroenerģiju jaunā kodolspēkstacija ražos no 2020. gada.
Šaubas par Kaļiņingradas projektu paudis WEC pārstāvis Anderss Džeksons, intervijā Lietuvas Verslo žinios norādot, ka, ja Lietuva izlems turpināt iesākto, «Kaļiņingradas projekts atmirs pats. Jāpatur prātā, ka Kaļiņingradas spēkstacija atrastos uz [izolētas] enerģētiskās salas. Visa infrastruktūra tai būtu vajadzīga no Lietuvas vai Polijas» (avots: LETA).
Visaginas AES projekta pirmsākumi meklējami 2006. gada martā, kad triju Baltijas valstu energokompāniju vadītāji vienojās par jaunas AES būvi Lietuvā. Vēlāk projektam pievienojās Polija. Atbalstu AES projektam vairākkārt pauduši Baltijas valstu politiķi, norādot uz energoatkarības mazināšanu no Krievijas.