Afganistānas prezidenta Hamīda Karzajī martā publiskotais pārejas procesa plāns paredz, ka afgāņu drošības spēkiem un amatpersonām jāuzņemas lielāka atbildība par drošību, tādējādi ļaujot pakāpeniski izvest ārvalstu karavīrus.
Kā lakmusa papīrs
Tomēr vēsturiskajam notikumam par godu nenotika plaši svētki, jo, neskatoties uz to, ka Bāmijānas province ir viena no miermīlīgākajām Afganistānā, pastāvēja bažas par iespējamiem uzbrukumiem, ko varētu sarīkot islāma fundamentālistu kustība Taliban. Tādēļ netika atklāta svinīgā pasākuma, kurā piedalījās Afganistānas valdības locekļi un ārvalstu diplomāti, norises vieta un laiks, to arī nedemonstrēja televīzijā, vēsta Reuters.
Līdz šim Bāmijānā par drošību rūpējās NATO vadīto starptautisko spēku paspārnē esošie Jaunzēlandes karavīri, bet tagad viņu darbu veiks afgāņu policisti. «Pārejas process Bāmijānā oficiāli sākās šodien [svētdien], un tas ievada nacionāla mēroga procesu, ko mēs visi esam gaidījuši,» medijiem paziņoja provinces valdības pārstāvis Abdulrahmans Ahmadi. «Bāmijāna nav cietusi no jebkādiem draudiem drošībai, tādēļ process turpināsies ļoti gludi.»
Daudzi domā, ka Bāmijāna būs kā lakmusa papīrītis, kas parādīs, vai afgāņu armija un policija, kas ar rietumvalstu palīdzību ir izveidotas pilnīgi no jauna, spēs pasargāt iedzīvotājus no iespējamajiem teroristu uzbrukumiem. Ja viņiem būs grūti parūpēties par drošību, iespējams, drošākajā provincē Afganistānā, tad būtu naivi sagaidīt, ka tas izdosies tādos vardarbības pārņemtos reģionos kā Kandahāra un Helmanda.
61 tūkstoša iedzīvotāju lielā un kalnainā Bāmijāna ir viena no nabadzīgākajām provincēm Afganistānā, jo aptuveni 50% iedzīvotāju šeit ikdienā nevar sevi nodrošināt ar pietiekamu daudzumu pārtikas. Vairums Bāmijānas iedzīvotāju baidās, ka pārejas process vairos korupciju, palielinās bezdarbu un vājinās drošību, raksta BBC.
Bāmijāna nonāca pasaules uzmanības centrā 2001. gadā, kad toreiz vēl pie varas esošie talibi uzspridzināja par vienu no pasaules brīnumiem dēvētās 50 metrus augstās akmenī cirstās Budas statujas, izraisot plašu starptautisko sašutumu.
Maza pieredze
Pārejas procesa pirmo posmu iecerēts pabeigt līdz piektdienai, kad ārvalstu spēki kontroli pār drošību nodos vietējiem pārējās sešās vietās. Tomēr pilnībā afgāņu drošības struktūras kontroli valstī varētu pārņemt līdz 2013. gadam jeb gadu pirms paredzētās starptautisko spēku aiziešanas no valsts.
Dažas rietumvalstis izvest savus karavīrus ir sākušas jau šovasar. Piemēram, pagājušajā nedēļā kara nomocīto valsti atstāja pirmie no 10 tūkstošiem amerikāņu karavīru, kurus šogad paredzēts izvest no Afganistānas. Līdz mēneša beigām valsti atstās arī 2900 Kanādas karavīru, kuri bija iesaistīti kaujas operācijās.
Neskatoties uz to, ka pirmie seši 2011. gada mēneši ir bijis asiņainākais pusgads gandrīz desmit gadu ilgās karadarbības laikā, jo nogalināti gandrīz 1500 cilvēku, koalīcijas pārstāvji uzsver, ka drošība Afganistānā esot palielinājusies, pateicoties pērn valstī dislocētajiem 33 tūkstošu karavīru lielajiem papildspēkiem un desmitiem tūkstošiem afgāņu policistu un karavīru. Nelielu satraukumu gan rada pēdējā laikā notikušie uzbrukumi augsta līmeņa amatpersonām, piemēram, pagājušajā nedēļā tika nogalināts H. Karzajī pusbrālis, kurš bija ietekmīgs politiķis.
Tomēr pastāv lielas bažas, vai afgāņu drošības spēkiem bez palīdzības no malas izdosies nevainīgus civiliedzīvotājus pasargāt no teroristu sarīkotiem uzbrukumiem. Galvenie iemesli šādām bailēm ir vietējo karavīru un policistu mazā pieredze un augstais analfabētisma līmenis viņu vidū.
Tomēr ANO misijas Afganistānā vadītājs Stefans de Mistura uzskata, ka šis ir visīstākais laiks, lai Afganistānas valdība sāktu uzņemties lielāku atbildību par valstī notiekošo. «Pārejas periods ir kā vilciens, kas virzās uz priekšu. Ņemot vērā informāciju, kas ir manā rīcībā, tas ir uz sliedēm,» domā S. de Mistura.