Nesen sabiedrību pāršalca skandāls par informāciju, kas atrodama 9. klases sociālo zinību mācību grāmatā. Tradicionālo Latvijas kristīgo konfesiju pārstāvji tajā saskatīja vienpusību homoseksualitātes interpretācijā. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) un Vispārējās izglītības satura centrs (VISC) pasteidzās ar paziņojumu, ka liks grāmatā ievietot arī pretēju viedokli atspoguļojošu informāciju. Tādējādi vienai aplamībai sekoja otra.
Mācību grāmata, kā jebkura grāmata, ir autoru kolektīva radošā darba rezultāts. To aizsargā autortiesības un arī demokrātiskas tiesības uz savu skatījumu. Tāpēc apšaubāma ir pieeja, kas grāmatā pieļautās kļūdas vai interpretācijas vienpusību tiecas labot ar pavēli. Jautājums par mācību literatūras saturu ir nevis ierēdņu (un arī ne žurnālistu), bet gan savas jomas profesionāļu - zinātnieku, pedagogu - kompetence. Izglītības un zinātnes ministrijas un Vispārējās izglītības satura centra rīcībā jābūt citiem mehānismiem un argumentiem, nevis pavēlei, lai mainītu autoru radošo veikumu.
Skandāls nebūtu izcēlies, ja būtu radīta pārdomāta, profesionāļu vidē izdiskutēta un aprobēta sistēma mācību grāmatu satura veidošanā, recenzēšanā un grifēšanā. Ja grāmata tiktu rūpīgi recenzēta vai, kas būtu vēl labāk, to laikus būtu iepazinuši un ar saviem priekšlikumiem papildinājuši un uzlabojuši skolotāji praktiķi, nepilnības tiktu novērstas jau grāmatas radīšanas stadijā.
Diemžēl minētais gadījums nav izņēmums pēdējos gados mācību literatūras jomā. Kultūras vēstures pedagogu asociācijas pārstāvis Andrejs Māris Eizāns pēc rūpīgas analīzes konstatējis, ka kļūdu un diskutablu interpretāciju pilnas ir abas mācību grāmatas, kas paredzētas jaunā mācību priekšmeta kulturoloģijas mācīšanā. Atkal diskutabla un kļūdaina informācija atrodama tieši īpaši jūtīgajā reliģiju interpretācijas jomā. Arī citos mācību priekšmetos jāsaskaras ar problēmām mācību literatūrā.
Vai tiešām izdevniecībām, IZM, VISC nerūp mācību grāmatu kvalitāte? Vai pirms mācību grāmatu izdošanas tās vispār tiek recenzētas pēc būtības? Kāpēc kļūdas nav pamanījuši recenzenti? Recenzentu vārdus velti meklēt grāmatu anotācijās. Kāpēc? Daļu atbildības par grāmatas kvalitāti uzņemas arī recenzents. Taču pati galvenā atbildība ir valstij, kuru pārstāv IZM un VISC, jo runa ir par vispārizglītojošo skolu skolēniem, kuriem ir tiesības saņemt mācību grāmatās zinātniski pamatotu, Latvijas sabiedrības vairākuma viedokli atspoguļojošu informāciju. Mācību grāmatas nedrīkst būt autoru brīvas fantāzijas produkts, kā tas būtu daiļliteratūras gadījumā, bet tām jāatspoguļo sabiedrības vērtību sistēma.
Minētie piemēri liecina, ka IZM un VISC pārziņā esošā mācību literatūras recenzēšanas un grifēšanas sistēma īsti labi nedarbojas, iespējams, tāpēc, ka ir noslēgts un anonīms recenzentu loks vai ka cilvēki, kuri dara šo darbu, nav pietiekami sagatavoti recenzenta pienākumiem, varbūt šie cilvēki ir ērti vadāmi, tāpēc ietekmējami.
Latvijas Pedagogu dome - biedrība, kas pārstāv 20 mācību priekšmetu un jomu pedagogu profesionālās asociācijas - jau vairākkārt ir iesniegusi LR Izglītības un zinātnes ministrijai priekšlikumus, kā uzlabot mācību literatūras kvalitāti, tas ir, katrai jaunai mācību grāmatai prasīt atbilstīgā mācību priekšmeta skolotāju asociācijas akceptu - oficiālas recenzijas veidā. Tādējādi jaunu mācību grāmatu izvērtēšanā tiktu iesaistīts vairāk pedagogu, turklāt tādi, kas paši māca atbilstīgajā skolēnu vecuma grupā, nevis tā, kā tas ir tagad, kad grāmatu recenzē viens vai divi VISC sarunāti anonīmi eksperti.
Būtu lietderīgi jebkuras mācību grāmatas radīšanā iesaistīt savas jomas zinātnieku, arī psihologu, kas spēj novērtēt attiecīgā vecumposma skolēna uztveres īpatnības, un pedagogu, vēlams ar metodiķa pieredzi un kvalifikāciju, kurš novērtētu un aprobētu grāmatas saturu praksē, vēl pirms tā tiek izdota.
Diemžēl izdevniecības atalgot darbu visiem nosauktajiem ekspertiem bez valsts finansiālā atbalsta nespēj grāmatu mazās tirāžas un nelielās peļņas dēļ. Tāpēc Latvijas situācijā būtu ieteicama grantu vai lietišķo pētījumu programma, kāda bija XX gs. 90. gados, kas palīdzētu jaunu grāmatu tapšanā. Inovatīvu mācību grāmatu projektiem varētu tikt izmantots Izglītības inovāciju fonds, kura darbība pēc iepriekšējās izglītības ministres T. Koķes iniciatīvas diemžēl tika apturēta un finansējums pilnībā atņemts, lai gan fonds bija radoši un kvalitatīvi tikko sācis savu darbību un saņēmis Saeimas atbalstu un Ministru kabineta piešķirtu finansējumu.
Iepriekš minētie apsvērumi un pieļauto kļūdu analīze liek domāt, ka pēdējā lakā izglītības politikā trūkst izpratnes par izglītības vadības mehānismiem un to izmantošanas taktiku. Plašsaziņas līdzekļos izskanējušie skaļie saucieni pēc izglītības radikālas reformēšanas ir jālīdzsvaro ar profesionāļu viedokļiem, izglītības politikā ņemot vērā zinātniskos pētījumos un praktiskā skolu darba pieredzē balstītus priekšlikumus. Latvijas Pedagogu dome nevēlas sēt paniku un apgalvot, ka izglītības sistēma ir neglābjamas krīzes situācijā, kā tas nereti izskan no izglītības sistēmu vērtējošu, bet to nepārzinošu cilvēku puses, tomēr aicina visas izglītības vadīšanā iesaistītās puses nerimstoši strādāt, lai labi domātās ieceres un pārmaiņu procesi tiktu gudri vadīti Latvijas jaunatnes un valsts līdzsvarotas attīstības labā.
*Latvijas Pedagogu domes valdes priekšsēdētājs