Rektoru padomes priekšsēdētājs
Valdis Zatlers vēlreiz par prezidentu, protams, varētu būt, bet ar nosacījumu, ka tiek piestrādāts pie Stratēģiskās analīzes komisijas, kas varēja strādāt racionālāk. Kad Vairas Vīķes-Freibergas laikā to vadīja Žanete Ozoliņa, regulāri redzēju dažādus materiālus un publikācijas, kas bija saistītas ar stratēģiskās attīstības lietām. Pašlaik varbūt vairāk ir kaut kādas diskusijas, bet es par tām nezinu.
Prezidenta kandidātam, pirmkārt, ir jābūt ar pieredzi un profesionalitāti lietās, kurās jāpārstāv valsts, jo atpazīstamība Latvijā nenozīmē, ka būs atpazīstamība pasaulē. Tādēļ vairāk gribētos redzēt profesionālās īpašības. Citi kritēriji - izglītība, kā arī pieredze starptautiskajās lietās.
Prezidenta kandidātam pavisam noteikti nedrīkstētu būt negatīva pieredze politiskajā vai saimnieciskajā darbībā. Šim cilvēkam jābūt ar maksimāli pozitīvu iepriekšējās darbības pieredzi. Viņš nevar būt piedalījies kaut kādos necaurspīdīgos vai ne gluži tīros projektos. Katrā ziņā ir jābūt pozitīvam tēlam iepriekšējā darbībā. Negribētos, ka prezidenta kandidāts būtu no kādiem iepriekšējiem politiskajiem darboņiem, kuru rīcība nav bijusi īsti caurskatāma.
Par konkrētiem kandidātiem neesmu aizdomājies, varbūt vairāk skatītos radošās inteliģences virzienā. Pirmā, kas nāk prātā, - Māra Zālīte, bet būtu jautājums, kā viņa izskatītos starptautiskajā arēnā.