Ja no algas Latvijā ir iespējams atlicināt noteiktu ikmēneša summu vecumdienu uzkrājumiem, tad diez vai būs tā, ka došanās «pensijas medībās» uz citu valsti būs izdevīgāka par iesaistīšanos 3. pensiju līmenī, kam klāt nāk arī ienākuma nodokļa atmaksas iespēja, vērtē sociālās apdrošināšanas sistēmas eksperts Edgars Voļskis. Jāanalizē būtu gan tas, cik daudz naudas varu novirzīt krāšanai, kā arī tas, cik gados apsveru iespējamo braukšanu uz ārzemēm. Izdevīgāk mērķēt uz ārzemju pensiju būtu tiem, kuru ienākumi ir zem vidējā līmeņa (Ls 400-500) un nav iespēju neko iekrāt, jo katrs lats ir svarīgs jau šodien, kā arī gados vecākiem cilvēkiem, kuriem iespējas piedalīties 2. pensiju līmenī ilgtermiņā ir ierobežotas, savukārt ieguvums no 1. pensiju līmeņa būs salīdzinoši ļoti mazs, jo tā aprēķina formulā atskaites punkts ir 1996.-1999. gads, bet viņiem, iespējams, šajā laikā ienākumi bijuši nelieli.
Jebkurā gadījumā pensija, kas sapelnīta ārzemēs, neizslēdz Latvijā nopelnīto pensiju - tā nekur nepaliek, to neviens nevar atņemt. Pastrādājot kādu laiku konkrētā Eiropas Savienības/Eiropas Ekonomiskās zonas valstī, cilvēkam par šo laika periodu ir tiesības pieprasīt pensiju no attiecīgās valsts. Ar šādu pieprasījumu, sasniedzot pensijas vecumu, var vērsties Latvijas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA), kur jāaizpilda attiecīga veidlapa un jāiesniedz dokumenti, kas apliecina sociālās apdrošināšanas stāžu un periodu, kas nostrādāts citā valstī. VSAA sazināsies ar attiecīgās valsts kompetento iestādi, kura aprēķinās pienākošās pensijas lielumu, vadoties pēc tā, cik ilgi cilvēks šajā valstī nostrādājis, un pēc šīs valsts likumiem.
Ja cilvēks pastāvīgi dzīvo ārzemēs, caur savas mītnes zemes kompetento iestādi viņš var tādā pašā ceļā pieprasīt pensiju no Latvijas par šeit nostrādātajiem gadiem.