J. Ozoliņš, argumentējot sabiedrības maldus, norāda, ka atlīdzības apmērs netiek rēķināts no visiem bankas līdzekļiem. «Piemēram, nauda, kas atrodas bankas kasē un korespondējošajos kontos, kā arī nauda, kas iegūta no publiski kotēto vērtspapīru pārdošanas, netiek iekļauta atlīdzības bāzē,» raksta J. Ozoliņš, minot, ka administrators sedz arī visus izdevumus, tiesvedības utt. «Nekādā gadījumā nevar rēķināt 5% no visiem bankas līdzekļiem,» viņš pauž.
Diena jau rakstīja, ka pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem Krājbankas maksātnespējas procesa vadīšana uzticēta auditorkompānijai KPMG Baltic, kas izvēlējusies J. Ozoliņu. Līdzās dažādu grupu interesēm, piemēram, vai bankai ļaut bankrotēt vai to sanēt, kā arī, kā apmierināt kreditoru intereses un kā tajā pašā laikā saglabāt uzņēmumus, kas Krājbankā ņēmuši kredītus, uzplaiksnījusi arī diskusija, vai 5% atlīdzība administratoram nav tā kā par daudz.
Rīgas domes vadītājs Nils Ušakovs (Saskaņas centrs) paudis, ka, pēc domes aplēsēm, Krājbankas atgūto aktīvu kopsumma var sasniegt 500 miljonus latu, kas nozīmētu, ka administrators tiktu pie 25 miljoniem latu. «Tik ievērojama atlīdzība uzskatāma par Latvijas krājbankas līdzekļu nepamatotu izšķērdēšanu,» norādījis N. Ušakovs, piedāvājot veikt izmaiņas likumdošanā, pat ar atpakaļejošu datumu. Netieši viņa aicinājumam atbalstu izteicis arī premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība). Tiesa, kā norāda viņa pārstāvis Mārtiņš Panke - izmaiņas likumā tiks iniciētas, tomēr ar atpakaļejošu spēku tās piemērot būs sarežģīti. Pati Finanšu ministrija, kas var veicināt likuma izmaiņas, nesaka ne «jā», ne «nē», paužot pārliecību, ka nav problēmu vienoties arī par mazāku summu, to jau tagad paredzot likums, uzsver ministrijas pārstāve Agnese Beļkeviča.
Advokāts A. Gobzems norāda, ka 5% ir adekvāta summa. «Domāju, šeit parādās tāda kā skaudība, bet netiek ņemts vērā, ka administrators ir pakļauts milzīgam politiskam spiedienam. (..) Turklāt šai lietā joprojām ir daudz nezināmo - piemēram, vai tas būs bankrots vai sanācija un cik daudz līdzekļu galu galā izdosies atgūt.»
Uzņēmēja Santa Anča, kura arī ir nonākusi Krājbankas kreditora lomā, atlīdzības apmēru komentēt izvairās: «Mans lielākais uztraukums ir par to, ka ar katru dienu samazinās tā sajūta, ka es kaut ko atgūšu. Manuprāt, galvenais ir, lai administrators savu darbu padara pēc iespējas ātri un godīgi.»
«Šī komisijas maksa, protams, sanāk liela. Tomēr, no otras puses, no juridiskā viedokļa, likumdošanas izmaiņas ar atpakaļejošu datumu nav laba prakse,» savukārt uzskata Saeimas deputāts Ņikita Ņikiforovs, kuram arī līdzekļi iestrēguši šajā bankā.