Dejoja pie televizora
Interese par baletu Arturam bijusi jau kopš bērnības - kad televizorā rādītas baleta izrādes, dejojis līdzi. «Mamma ievēroja, ka man ir laba ritma izjūta, un, kad slēdza Rīgas 26. vidusskolu, jautāja, vai vēlos iet mācīties uz baleta skolu. Ar prieku piekritu,» atklāj baletdejotājs. Arturs no 3. klases nokļuva Rīgas Horeogrāfijas vidusskolas 5. klasē. Sākumā bija jāapgūst vingrinājumi, lai ķermenis klausītu, jāizkopj kustības, lai visu laiku nav jādomā, kā tās pareizi izpildīt. Mācoties tiek apgūti gan klasiskā baleta elementi, gan rakstura un laikmetīgā deja, arī aktiermeistarība, mūzika, grima māksla, baleta vēsture. Kam baletdejotājam jābūt dotam no dabas? Arturs atbild, ka ķermenis ir galvenais darbarīks, taču ne mazāk būtiska ir dvēsele, jo tā palīdz ķermenim runāt. «Droši vien katrs, atceroties savu pirmo deju, atmiņā piefiksē partnera žestus, acu skatienu, nevis izrunātos vārdus.» Arturs uzskata, ka šajā profesijā ir liela iespēja izpausties radoši, lai skatītājos radītu patiesu līdzpārdzīvojumu un baudījumu. Taču, lai uz skatuves izskatītos, ka viss notiek bez piepūles, pirms tam ir smagi un daudz jāstrādā. «Ar katru gadu arvien vairāk iemīlu savu profesiju. Ja tā nenotiek, cilvēks kļūst nelaimīgs.»
Prasa vīrišķīgu izturību
Darbadiena jeb treniņi sākas 11.00, bet baletdejotāji ierodas jau daudz agrāk, lai pamazām iesildītu muskuļus. Vispirms ir klasiskā baleta stunda, pēc nelielas pauzes sākas mēģinājumi, kuru grafiku dejotāji uzzina tikai divas dienas iepriekš, tas atkarīgs no izrāžu skaita.
Arturs priecājas, ja ir daudzveidīgs repertuārs, jo no katras izrādes gūst kaut ko arī sev. Var iepazīties ar citu valstu kolēģu pieredzi, jauni iespaidi tiek smelti arī no ierakstiem internetā, viesizrādēm. Klātienē izdevies pabūt Pēterburgas baleta teātrī. Arturam nav elku, kam gribētu līdzināties, bet piemēru viņš ņem no Mihaila Barišņikova, Māra Liepas, Vladimira Vasiļjeva, Mihaila Lavrovska, Genādija Gorbaņova, Modra Cera, Mariana Butkeviča un citiem pieredzējušiem māksliniekiem.
Rīgas baletā galvenokārt iestudē klasiskā baleta izrādes, bet ir arī kaut kas no laikmetīgās dejas, kam citur pasaulē patlaban ierādīta diezgan nozīmīga vieta. Arturs uzskata, ka tā ir laba papildu iespēja ķermenim attīstīties vēl vairāk. «Iespējams, kāds uzskata, ka baletdejotāja profesija nav īsti vīrišķīga, bet tā tāda ir, jo prasa gan nopietnu fizisko, gan garīgo piepūli. Darbs ir sarežģīts, un, lai ko panāktu, jāstrādā vaiga sviedros,» atklāj Arturs. Slodze jāiztur visam ķermenim un prātam. Arturs uzskata: jo sarežģītāka un grūtāka izrāde, jo pēc tam lielāks gandarījums. Pozitīvais stress audzina raksturu, atbildības sajūtu, ir arī sava veida adrenalīns. Vīriešiem baletdejotājiem jāapgūst sarežģīti soļi un lēcieni, jāceļ un jānēsā partneres, sievietēm rūpes sagādā arī puantes un uzberztās tulznas. Gadās, ka dejotājam pēc mācībām baletskolā tomēr iesaka neturpināt un nemocīties, bet atrast sevi citā profesijā. Baletdejotāji aktīvu darbību uz skatuves pārtrauc aptuveni 40 gadu vecumā, pēc tam kļūst par horeogrāfiem, dejas pedagogiem, daži aiziet biznesā, kļūst par pavāriem, pastniekiem u. c.
Gaida arī kritiku
«Balets izaudzina ļoti labus cilvēkus, tā ir internacionāla profesija, un ar to nepazudīsi,» uzskata Arturs. Viņaprāt, no katra paša uzņēmības un darbspējām atkarīgs, vai nokļūsi pasaules baleta trupās, lai gan Eiropā konkurence uz vienu vietu ir pat 100 cilvēku. Jautāts, vai arī viņu nevilina citu zemju skatuves, Arturs atbild, ka jau tagad var izpausties ļoti daudzpusīgi, tas ir sirdsdarbs un nopelnīt interesē mazāk. Tomēr būtisks ir skatītāju vērtējums. Arturs novērojis, ka vietējā publika emocijas cenšas neizrādīt: ja atskan «bravo!», tātad zālē atrodas skatītāji no ārzemēm. «Diemžēl par baleta izrādēm recenzijas raksta maz, lasu un gaidu atsauksmes sociālajos tīklos, lai gan tiek rakstīta arī kritika. Tā liek aizdomāties, ko neesmu izdarījis. Protams, iepriecina, uzmundrina labi vārdi,» atklāj baleta solists.
Patlaban Arturam tuvākā ir Merkucio loma izrādē Romeo un Džuljeta, jo var izdejoties savam priekam. Interesantas ir sololomas, jo jāizdzīvo dažādas dzīves. Armāns Divāls Kamēliju dāmā, Natanaels Smilšuvīrā - katrā tēlā var atrast savu rozīnīti. Arturs vēlētos nodejot Spartaku, jo, viņaprāt, tā ir fiziski un garīgi īpaši stipra loma. Spēku un enerģiju dod gatavošanās kaut kam jaunam, bet pēc grūtas, skaistas izrādes ir tikai vēlme atpūsties, lasot grāmatu, sērfojot internetā, ejot pirtī vai vienkārši izguļoties. Tā kā baletdejotājiem jādomā arī par savu svaru, jāseko, lai būtu veselīgs un sabalansēts uzturs. Par to visbiežāk parūpējas Artura draudzene. «Ja daudz darba, nav pat iespējas pieņemties svarā, jo ēšana nav prātā,» atzīst Arturs.