Tomēr mācītājam Terijam Džonsam jārēķinās, ka uz viņa sirdsapziņas ir divu afgāņu protestētāju nāve - viņi gājuši bojā demonstrācijā Kabulā. Un viņa atbildību nemazinās fakts, ka abi bojāgājušie varbūt ir bijuši cilvēki bez jebkādas izglītības - viegli izmantojams materiāls vietējo radikāļu rokās.
Ņemot vērā islāma valstu režīmu noteikto kārtību, ekonomisko un sociālo situāciju ar valdošo nabadzību, nebija grūti prognozēt protesta akciju sarīkošanu. Jāšaubās, vai liela daļa demonstrantu bija dzirdējuši, ka Floridas garīdznieku no velnišķīgās dedzināšanas ieceres aicināja atteikties ASV prezidents Baraks Obama, kā arī Vatikāna un citi pasaules līderi - skaidri parādot savu attieksmi pret šo provokāciju un uzsverot nosodījumu jebkādām islāmofobijas izpausmēm.
Šis incidents un centieni to novērst skaidri parāda, ka plašai reliģiju sadursmei nav vietas. Gluži pretēji - saprāts diktē tikai vienu ieteicamo ceļu, un tā ir aizvien ciešāka globālā sadarbība un savstarpēja tolerance.
Galvenā vērība pievēršama gan cīņai ar nabadzību, gan globālo ekoloģisko draudu pārvarēšanai, gan ne mazāk svarīgajai kultūras apmaiņai starp atšķirīgiem etnosiem. Tieši tā iespējams vērtēt starptautisko ANO apstiprināto misiju Afganistānā. Tā nav tikai drošības operācija (tagad jau reāla karadarbība), kurā piedalās ap 150 tūkstošiem karavīru no daudzām valstīm. Ne mazāki pūliņi ieguldīti karos iznīcinātās ekonomikas atdzīvināšanā, valsts funkciju nodrošināšanā, izglītībā un veselības jomā.
Vai afgāņu vairākums to novērtēs? Par to ticis daudz runāts, un meklētas atbildes. Ne velti iepriekšējā ASV un NATO spēku komandiera amerikāņu ģenerāļa Stenlija Makristela jaunās stratēģijas pamatakmens ir cīņa par afgāņu sirdīm un prātiem. Tam pretojas ne tikai radikāļi - tumsonīgais Taliban režīms -, bet arī īsti krimināli grupējumi. XXI gadsimtam atbilstošas izglītības, veselības aprūpes sistēmas, visbeidzot - labklājīgas sabiedrības veidošana nav šo Rietumu koalīcijas nopietnāko pretinieku mērķis.
Tas patiesībā ir pilnīgi pretējs - tā ir vēlme valdīt pār pilnībā kontrolējamu sabiedrību, kurā nav vietas indivīda tiesībām (Taliban kustība to jau reiz visā pilnībā ir parādījusi), saglabājot visai slēgtu valsti ar viegli manipulējamiem iedzīvotājiem. Tas ir vienīgais iedarbīgais paņēmiens, lai nodrošinātu fanātisku reliģisko sekotāju atbalstu.