M. A. Tas, ar ko esmu saskāries - viena lieta, ja tu runā ar politiķi, mēģinot vienoties diskusijā, strīdoties vai pārliecinot par savu taisnību. Man ik pa brīdim ir radusies situācija, ka manis stāstītais viņu absolūti neinteresē. Dažos gadījumos viņš vienkārši pārstāv savas ekonomiskās intereses, bet man kā sabiedrības pilsonim šķiet, ka politiķis ir citā kategorijā, kur partija ir izvēlējusi darīt vienu vai otru lietu. Tā kompetence pat aiziet otrā plānā, jo nav profesionālas intereses apspriest konkrēto jautājumu, par ko ir runa.
N. I. Pirmais būtiskais ir motivācija.
G. B. Nosacītā prasība būtu motivēt, kādēļ iet politikā. Kādas atbildes būtu vēlamās?
A. F. Izslēdzam atbildes «apstākļu upuris» - es te nejauši, čaļi uzaicināja.