Neņemt nost
Krīzes situācijā solīt budžeta pieaugumu kultūrai būtu fantastika. Tajā pašā laikā vēl vairāk ņemt nost arī nedrīkst.
Jāsaglabā visas nacionālās kultūras iestādes. Tās pašlaik ir veiksmīgi apvienotas - Nacionālais mākslas muzejs un citi. Jāsaglabā teātru atbrīvojums no dividendēm. Līdzīgi prioritāras ir visas mūzikas iestādes un mākslas un mūzikas skolas, lai turpinātos izglītība; arī kultūras celtņu projekti un mantojuma saglabāšana.
Attīstāmā tendence ir pašu kultūras iestāžu pieaugusī aktivitāte, skatītāju un klausītāju, arī kultūras tūristu, piesaiste un attiecīgi - pelnīšana. Sevišķi mūzikas jomā.
Jurģis Īvāns, Atbildība
Sola nodokļu atlaides
Kultūra ir intensīva eksporta nozare. Reformējot KKF, tas saņemtu akcīzes nodokļus tieši, kā tas ir Igaunijā. Atkarību biznesa naudai principiāli jānonāk kultūras rīcībā.
Jāatjauno nodokļu atlaides oriģinālliteratūrai.
«100 gramu kultūras» vietā sabiedriskajai televīzijai jāpasūta «kilograms»: literāri dramatiskas programmas, iestudējumi, izrāžu ieraksti.
Kultūras objektu, piemēram, Gaismas pils celtniecība. Valsts programmas muzeju, bibliotēku un arhīvu senāko dokumentu digitalizācijai, restaurācijai.
Vispārizglītojošajās skolās jāatjauno vispārizglītojoša muzikālā audzināšana.
Ints Dālderis, Vienotība
Vairāk naudas - pakāpeniski
Prioritāri ir uzturēt Dziesmu svētku tradīciju caur kultūrizglītības sistēmu.
Piesaistot ES līdzekļus, jāveido moderna infrastruktūra - koncertzāles, teātri, muzeji, skolas un augstskolas. NVO atbalstam pakāpeniski jāatjauno VKKF budžets pirmskrīzes apjomā un jāvērtē iespēja fonda finansējumu veidot no konkrētiem nodokļu maksājumiem. Jāizmanto kultūras nozares ekonomiskais potenciāls caur radošajām industrijām, jāpiesaista privātais kapitāls, attīstot mecenātismu.
Nākamajos četros gados kultūras nozares finansējums pakāpeniski jāpalielina līdz 2,3% no IKP.
Helēna Demakova, PLL
Kultūra pelna
Prioritāra ir nemateriālās kultūras un tautas mākslas attīstība, īpaši tas attiecas uz Dziesmu un deju svētkiem un citiem pasākumiem, kas apvieno dažādas paaudzes.
Formulējams nacionālais pasūtījums medijiem - kultūras un patriotisma stiprināšanai. Vēl viens uzdevums - profesionālās un laikmetīgās mākslas attīstība, tajā skaitā atbalsts kinomākslai. Esam par papildu finansējumu Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecībai, lai radītu darbavietas un nodrošinātu Gaismaspils pabeigšanu līdz 2012. gada 18. novembrim.
Svarīgi ir kultūru uzlūkot kā tautsaimniecības sastāvdaļu, kas pelna, nevis tērē.
Aija Fleija, VL!-TB/LNNK
Nesamazināt līdzekļus
Kultūrai nekādā gadījumā nedrīkst samazināt līdzekļus, tieši otrādi. Mēs esam neliela nācija, kam pašai kultūra jāuztur. Nekad nebūs tik daudz tūristu, lai varētu paļauties, ka viņi pietiekami «nesīs mūsu kultūru pasaulē».
Kultūras jomā ļoti daudz esam mētājušies, plāni pēkšņi tiek mainīti, un lielas naudas pazūd. Tāpēc svarīgi būtu izveidot svarīgāko kultūras pasākumu un objektu titulsarakstu un pie tā turēties.
Vairāk naudas jāpiešķir KKF. Ir pārāk daudz normatīvu, kas liedz valsts kultūras iestādēm pelnīt, darboties tirgus apstākļos. Cilvēki lielākoties ir godīgi. Nedrīkst sistēmu pakārtot negodīgajiem.
Armands Strazds, SC
Lielāku bāzi
Mūsu prioritāšu galvgalī ir bezdarba samazināšana, arī kultūras jomā. Vienlaikus jāpaplašina kultūras industrialā bāze. Mūsu ekonomikas attīstības programmas realizācijas ietvaros tiks samazināts nodokļu slogs darbaspēkam, ieskaitot kultūras darba ņēmējus un devējus. Mēs redzam efektīvas investīcijas kultūrā gan «nacionālo čempionu», kā Vispārējo dziesmu un deju svētku, gan reģionālo kultūras produktu un aktivitāšu, gan arī starptautisko kultūras sakaru attīstībā, īpašu uzmanību pievēršot sakariem ar diasporu.
Aptaujāja Didzis Meļķis un Dzintars Zaļūksnis