«2016. gadā inflācija būs augstāka nekā 2015. gadā (2015. gada vidējā inflācija bija 0,2%),» uzskata EM pārstāve Ieva Šnīdere un norāda - paralēli naftas un pārtikas cenām inflāciju Latvijā ietekmēs arī faktori, kas saistīti ar nodokļu palielināšanos, kā arī «pieprasījuma kāpums, ko veicinās ekonomisko aktivitāšu un atalgojuma pieaugums».
Savukārt Finanšu ministrijas (FM) prognoze liecina, ka šā gada pirmajā pusē turpinās samazināties «gan degvielas, gan siltumenerģijas un dabasgāzes cenas, turklāt izzudīs arī elektroenerģijas un transporta pakalpojumu cenu kāpuma ietekme».
FM ieskatā inflāciju gan var paaugstināt akcīzes nodokļa palielināšana benzīnam, dīzeļdegvielai, alkoholiskajiem dzērieniem, kā arī 21% PVN likmes piemērošana namu apsaimniekošanas pakalpojumiem. «Kopējais inflācijas līmenis Latvijā nesasniegs Eiropas Centrālās bankas noteikto vēlamo patēriņa cenu pieauguma līmeni, kas ir nedaudz zem 2%,» pieļauj FM.
SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis prognozē, ka inflācija šogad būs vien 0,8%. «Inflācija mīņājas pie sava zemākā punkta. Atgūšanās būs vāja, galvenokārt darba samaksas spiediena un iekšzemes patēriņa ietekmē. Zemās izejvielu cenas, piezemētā ekonomiskā aktivitāte pasaulē darbosies kā inflāciju ierobežojošs faktors,» norāda D. Gašpuitis.
Iespējama cenu nestabilitāte, pieļauj DNB bankas ekonomikas analītiķis Pēteris Strautiņš. «Kaut kad pasaule spēs atteikties no naftas, bet tas prasīs daudzas desmitgades. Jau izveidotie naftas urbumi atdevi pašreizējā līmenī tik ilgi nenoturēs. Krass investīciju sarukums var radīt strauju cenu kāpumu pēc dažiem gadiem,» prognozē P. Strautiņš.