Cerēju, ka pēc svētdienas Krievijas kausa spēles ar pirmās līgas komandu Gazprom būsi labā noskaņojumā, taču viesos zaudēts ar 0:1. Kāpēc tā?
Krievijas čempionātā pārtraukuma dēļ mēs divas nedēļas nespēlējām. Kādu nedēļu spēlētāji bija brīvi arī no treniņiem. Sanācām atkal kopā tikai neilgi pirms spēles, un tas bija jūtams. Varbūt pretiniekam par labu nāca sliktā laukuma kvalitāte, taču CSKA bija jāuzvar Gazprom arī kartupeļu laukā. Momentu bija daudz, bet nepaveicās.
Kā esi iejuties un iekārtojies Maskavā?
Labi. Nesen atradu jaunu dzīvokli, tuvāk treniņbāzei. Agrāk uz treniņiem braucu pusotru līdz divas stundas, tagad esmu tikai divdesmit minūšu attālumā. Draudzene ar sunīti arī pārcēlās pie manis. Viss kārtībā! Mašīna arī ir.
Kādu spēkratu stūrē pa Maskavu?
Klubs iedeva kaut kādu džipu.
Piecu gadu līgums ir visai nopietns termiņš. Kāpēc uz tik ilgu laiku?
Sākumā runājām par īsāku termiņu, bet ģenerāldirektors Romāns Babajevs uzstāja uz piecu gadu līgumu. Viņš sacīja, ka ar svarīgiem spēlētājiem parakstot ilgtermiņa līgumus. Es par to, protams, tikai priecājos.
Kādu iespaidu uz tevi atstāj CSKA galvenais treneris Leonīds Sluckis?
Taktiskajā ziņā ļoti prasīgs. Sevišķi tad, kad tikko atnācu, ar mani tika runāts daudz par trenera vēlmēm taktiskajos norādījumos. Tagad jau par to runājam retāk. Krievijā viņu uzskata par vienu no perspektīvākajiem pašmāju futbola speciālistiem. Ja reiz pēc pirmā apļa viņa vadītā komanda «izgriež pogas» Lučāno Spaleti vadītajai Sanktpēterburgas Zenit, tad jau droši vien nav slikts.
Sluckis tevi Krievijas presē vairākkārt slavējis, uzsverot, ka esi daudzpusīgs un vari spēlēt vairākās pozīcijās. Treniņos viņš tevi gatavo arī spēlēšanai ne kā kreisās malas pussargu?
Jā, treniņos atsevišķos vingrinājumos viņš man uztic centra pussarga lomu. Īsti gan nezinu, vai tikai vērtēšanas nolūkos vai arī pilnīgojot manas iemaņas laukuma centrā.
Kur uz Eiropas futbola kartes tu atzīmētu Krievijas premjerlīgu un kur - Maskavas CSKA?
Čempionātu liktu aptuveni vienā līmenī ar Francijas. Vadošās komandas ir vienlīdz spēcīgas, tikai Francijā ir vienmērīgāks pārējo komandu spēku samērs. Maskavas CSKA ir spēcīgs Eiropas klubs. Nav grands, bet šādi tādi UEFA kausā neuzvar.
Tev bija iespējas uzsākt leģionāra gaitas arī iepriekš. Kā tu pats šobrīd vērtē - tava karjera iegrozījusies kā labāk vai tomēr vajadzēja pamest Skonto vēl agrāk?
Viennozīmīgi manis paša profesionālā izaugsme un karjeras perspektīvas būtu labākas, ja Skonto pamestu agrāk. Nezinu, par ko nespēja vienoties klubi, taču man jau 20 gadu vecumā bija jābūt Fulham. Kad aizbraucu atrādīties un pēc treniņa visiem lika skriet, bet mani aizsūtīja uz ģērbtuvēm, sapratu, ka šis līmenis man nav par augstu. Toreizējais Fulham galvenais treneris Rojs Hodžsons, man acīs skatoties, teica, lai atpakaļ uz Rīgu nemaz nebraucu… Apjaust, ka vari spēlēt Anglijas premjerlīgā, bet atgriezties Latvijā un spēlēt virslīgā - tas bija ļoti smagi. Grūti bija sevi motivēt, tad vēl tie daudzie savainojumi… Brīžiem pat bija sajūta, ka vilciens ir aizbraucis un ka savu potenciālu sasniegt vairs neizdosies.
Bet citu variantu kā gaidīt nebija?!
Tieši tā. Kad parakstīju piecu gadu līgumu ar Skonto, biju laimīgs. Vēlāk sapratu, ka vajadzēja parakstīt uz trim gadiem. Tagad gan cenšos par to nedomāt. Jākoncentrējas spēlēšanai Maskavas CSKA. Ja cītīgi strādāšu treniņos un turpināšu progresēt, varu izsisties līdz pamatsastāvam.
Juri Laizānu klubā atceras?
Kad tikko atbraucu, tad visai bieži. Visi jautāja, ko Juris dara, kā viņam klājas, stāstīja atgadījumus ar viņu. Tagad jau retāk. Zinu, ka daži joprojām uztur ciešus kontaktus ar Laizānu. Piemēram, Aldoņins regulāri sarakstās ar viņu. Man ticis 19. numurs. Ar to pašu šeit savulaik spēlēja arī Laizāns.
Kā vērtē Latvijas izlases iespēto šajā ciklā, un ko var gaidīt nākotnē?
Šo ciklu aizvadām slikti. Tam ir gan objektīvi, gan subjektīvi iemesli. Taču izlasē ienāk svaigas asinis, un es domāju, ka nākamajā ciklā būsim konkurētspējīgāka komanda.