Ko Aijas ģimenē uzskata par pamatēdienu? Jaunā sieviete pasmaida: «Holandieši vairāk ēd pastas ēdienus, tie vieglāk un ātrāk pagatavojami, bet mēs vienmēr ceļam galdā kartupeļus.» Aija stāsta, ka bērniem nekas netiek liegts, bet tādas lietas kā čipsi, kola un dažādas gumijotas konfektes speciāli pirktas netiek. Tā bērni nemanāmi tiek ievirzīti veselīgas ēšanas sliedēs. Toties, ciemos ejot, visu var nogaršot pārpārēm. Holandē, piemēram, bērnu dzimšanas dienās parasti ir daudz dažādu saldumu. Vecāki tos savām atvasēm neliedz, tā sacīt, pa roku viņiem tādās reizēs nesit. Arī katrā restorānā obligāta ir bērnu ēdienkarte un tajā neiztrūkstošie čipsi, kola un frī kartupeļi. Kristiāns gan atceras, ka pasaules futbola čempionāta laikā arī tētis esot nopircis čipsus, kurus ēda visa ģimene, bet tas bija ārkārtas gadījums. Holandē ļoti iecienīti ir arī Dienvidaustrumāzijas tautu ēdieni, šis ieradums saglabājies vēl no kolonizatoru laikiem.
Aija stāsta, ka holandiešiem nepatīk ilgi stāvēt pie plīts, tāpēc cieņā ir ātri pagatavojami ēdieni. Tādas izmaiņas gan notikušas tikai pēdējos 20 - 30 gados. Arī māmiņas savus mazuļus cenšas pēc iespējas ātrāk pārtraukt barot ar krūti. Parasti tas notiek, kad bērnam ir četri mēneši. Aija smej, ka viņa šajā ziņā ir latvisks izņēmums: «Kristiānu ar krūti baroju līdz pusotram gadam, Annu līdz gadam, Marta vēl joprojām ir mammas uzturā.» Mazulīte, kā saprazdama, ka runā par viņu, veltī mums priecīgu smaidu, un mutītē viņai atmirdz četri skaisti zobiņi. Vēl Anna stāsta, ka, piemēram, Kristiāns ir «dabiskais veģetārietis», viņam negaršo gaļa, toties dēls labprāt ēd zivis. Nesen Aija bērniem stāstījusi, ka viņas mīļākais ēdiens bērnībā bija rupjmaizīte ar lociņiem. Un, skat, tagad arī Kristiāns vico šādu gardumu iekšā, kad vien mājās ir maize. Kā latviešiem pietrūkst Holandē? Aija uzskaita: «Lāču burkānmaize, Latvijas garšīgais biezpiens un siers.»