Zelta putekļi
Līdz XX gadsimta vidum Holivudas kino industrija piedzīvoja zelta laikmetu. Studiju paviljonos radītajos interjeros un ārpus tiem tapa dažādu žanru filmas: drāmas, mūzikli, slapstick komēdijas, vesterni, vēsturiski lieldarbi un noslēpumaini film noir šedevri. Tajās tika iemūžinātas nu jau leģendārās kinozvaigznes, liktenīgie vīrieši un dāmas: Hamfrijs Bogarts (Kasablanka/Casablanca), Klārks Geibls (Vējiem līdzi/Gone with the Wind), Kērks Duglass (Spartaks/Spartacus), Gērijs Kūpers (Tieši pusdienas laikā/High Noon), Kerijs Grānts (Uz ziemeļiem caur ziemeļrietumiem/North by Northwest), Beta Deivisa (Viss par Ievu/All About Eve), Ingrida Bergmane (Kasablanka), Katrīna Hepberna (Filadelfijas stāsts/The Philadelphia Story), Rita Heivorte (Gilda/Gilda), Elizabete Teilore (Kleopatra/Cleopatra) un citi. Holivudas klasiskā kino laikmets atstājis virkni valdzinošu leģendu par apdāvināto un skatītāju mīlēto aktieru dzīvi un filmu tapšanas aizkulisēm. Tieši šī zelta putekļiem apbirusī kino industrijas vēstures lapa kļuvusi par brāļu Džoela un Ītena Koenu jaunākā darba Sveicināts, cēzar! galveno iedvesmas avotu.
Paciņa ar noslēpumu
Sveicināts, cēzar! ir filma par filmām un nav pirmā, kurā radošais tandēms pievēršas šai tēmai. 1991. gadā ar izciliem panākumiem Kannu kinofestivālā (Zelta palmas zars, kā arī apbalvojumi par labāko režiju un aktierspēli (Džons Turturro)) tika pirmizrādīta viena no visu laiku veiksmīgākajām brāļu Koenu filmām Bārtons Finks. Tā ir komēdija ar mistēriju, kas vijas ap paciņu ar noslēpumainu saturu. Filmas darbība notiek pagājušā gadsimta 40. gados, kad uz kino meku laimi meklēt dodas Brodvejas dramaturgs Bārtons Finks. Viņa piedzīvojumi sākas kinostudijā Capitol Pictures, kurā noris arī filmas Sveicināts, cēzar! darbība, tomēr Koenu jaunākais darbs obligāti nav jāuztver kā Bārtona Finka turpinājums.
Filmas Sveicināts, cēzar! notikumi rit desmitgadi vēlāk - 50. gados. Par skatītāju gidu studijas Capitol Pictures pasaulē šoreiz kļūst Edijs Menikss (Džošs Brolins), kura darbiņš lielajā filmu tapšanas mašinērijā ir novērst jebkādas draudošas vai jau esošas problēmas. Kolorītākā šo pienākumu daļa ir studijas galvenā peļņas avota - kinozvaigžņu - pieskatīšana. Meniksa darba grafiks ir neprognozējams, un visas problēmas ir vienlīdz nozīmīgas - vienalga, vai tā būtu kādas aktrises glābšana no dzeltenās preses lapām vai aktiera atgūšana no nolaupītāju ķetnām.
Lēdija ar tutti frutti cepuri
Neērti atgadījumi un savdabīgi tipāži ir Koenu komēdiju firmas zīme, tāpat kā brāļu iemīļotie aktieri, kuri parādās arī citos viņu darbos. Slavenību birums Sveicināts, cēzar! ir īpaši dāsns. Filmēties pie šī tandēma pat epizodiskās lomās ir vērts, jo katrs viņu uzrakstītais tēls, neskatoties, cik nozīmīgs, ir spilgts un interesants.
Jaunajā filmā redzama gan kinodīva (Skārleta Johansone), kurai gadījusies ķibele ar neplānotu grūtniecību, kas draud sagraut aktrises šķīsto fasādi, gan dažāda rakstura preses pārstāves, turklāt dvīnes (Tilda Svintone), kuras alkst pēc kārtējā ekskluzīva. Kā jau kino aizkulišu mītiem pienākas, ir arī emocionāli labils režisors (Reifs Fainss), kura topošajai drāmai par liktenīgo vīrieti piespēlēts mīlētāja lomai nederīgais, robustais vesternu aktieris Hobijs Doils (Eldens Ērenreihs). Aktieris Čenings Teitems arī šajā filmā ir savā elementā - dejo un dzied. Viņa varoņa vienīgais grēks - komunists. Te arī vieta nelielai Marksa un Engelsa sociālo teoriju piekritēju grupai (par šo tēmu smalkāk - nesen iznākušajā filmā Trambo/Trumbo). Spilgto tēlu kaleidoskopā atvēlēta vieta arī ikoniskajai lēdijai ar tutti frutti cepuri. Apburošā dažu minūšu epizodē, atveidojot montāžas režisori, kuru gandrīz piebeidz ap kaklu aptītais lakatiņš, parādās arī Koenu iemīļotā aktrise, Džoela Koena sieva Frānsisa Makdormanda.
Vienā no filmas Sveicināts, cēzar! galvenajiem tēliem iejūtas Džordžs Klūnijs, kurš filmēties Koenu jaunākajā darbā esot piekritis, pat neizlasījis scenāriju. Aktieris savu nolaupītās kinozvaigznes Bērda Vitloka lomu šajā filmā pielīdzina citiem brāļu darbos atveidotajiem «idiotiem» (tādi, viņaprāt, redzami arī kinolentēs O, brāl, kur esi tu?/O Brother, Where Art Thou?, Neiedomājamā cietsirdība/Intolerable Cruelty un Sadedzināt pēc izlasīšanas/Burn After Reading). Klūnija Vitloks filmā ienes vieglu ironiju par talantīgajiem, bet ne īpaši apķērīgajiem aktieriem. Viņa nolaupīšanas sižetiskā līnija, kas virza filmas darbību, šķiet, īpaši daudz nav interesējusi pat pašus režisorus. Tomēr kinolentes beigās tieši Vitloks ir tas, kurš studijā topošā kases grāvēja uzņemšanas laukumā iedzīvina mirkli kino maģijas. Asaras acīs sariešas visiem!
Atzīšanās mīlestībā
Šī nav izcilākā brāļu Koenu filma, tomēr, tāpat kā citas radošā tandēma komēdijas, arī Sveicināts, cēzar! ir pilna ar atjautīgām piezīmēm par lietu dabu, šoreiz, iespējams, arī jau nedaudz atražotiem vērojumiem par Holivudas biznesu. Edija Meniksa tēls šajā stāstā stipri atgādina jebkuru sagurušu kultūras darboni. Kalpot mākslas mūzām nav viegli. It īpaši, ja no malas šī nodarbe izskatās pēc cirka vai trakonama uzraudzīšanas, kā norāda viens no filmas tēliem, kurš mūsu varoni cenšas pārvilināt uz strauji plaukstošo aviācijas biznesu. Skatoties filmu Sveicināts, cēzar!, aizvien vairāk šķiet, ka šoreiz Koenus vadījušas sentimentālas jūtas pret kino mītisko maģiju, kuru neatlaidīgi un rūpīgi gadiem ilgi kopj šīs nozares pārstāvji, un reizēm gadās, ka tā visā savā krāšņumā uzplaukst arī uz kinoekrāna, piemēram, kāda Džordža Klūnija monologa laikā.