Karstais laiks ir ļoti labvēlīgs šiem organismiem - ja ūdens temperatūra ir +22 grādi, tām ir ko ēst, stāsta Bioloģijas fakultātes Hidrobioloģijas katedras algologs Ivars Druvietis. Kad naktis kļūs vēsākas un līs, gaidāms nepatīkamākais process - zilaļģes sāks pūt, un no tām var izdalīties toksīni. Ūdens atkal kļūs dzidrāks septembra otrajā pusē, kad ūdens temperatūra pazemināsies un aļģes nosēdīsies ūdenstilpes gultnē. Eksperts piebilst, ka viena no aļģu sugām zied asinssarkanā krāsā. «Tāda biezputra Rīgas kanālā bija arī 2002.gadā,» atceras I. Druvietis.
Zilaļģes var atstāt negatīvu ietekmi uz cilvēka organismu un iespaidot aknu un nervu sistēmas darbību, kā arī radīt ādas iekaisumu, brīdina Veselības inspekcija. Visvairāk tās apdraud mazus bērnus un vecus cilvēkus. Toksīni var izraisīt vispārēju vājumu, spontānu muskuļu saraušanos, dermatītu, nelielus ādas apdegumus, gremošanas un elpošanas darbības traucējumus, kā arī citas alerģiskas saslimšanas.
Pagaidām neviens rīdzinieks nav vērsies pēc palīdzības saistībā ar zilaļģēm.
Riska grupa ir arī mājdzīvnieki un meža dzīvnieki, kuri dzer upes un ezera ūdeni. Piemēram, ir novērots, ka aitām pietiek ar 0,5-1 litru ziedošā ūdens, lai iznākums būtu letāls. Ezeros tā sauktā ūdens ziedēšana var izraisīt zivju slāpšanu.
Savukārt Rīgas kanāla bebriem zilaļģu ziedēšana nevarētu kaitēt, domā Māris Lielkalns no Rīgas Zooloģiskā dārza. «Zilaļģes nāk no jūras, bet bebri šādu pārtiku uzturā neizmanto. Pārsvarā viņi pārtiek no koku mizām un augu saknēm.» Tomēr par dabu nevarot izteikt spriedumus.