Vairākums vienkārši negrib strādāt, bet tai pašā laikā patērē ļoti daudz laika un enerģijas, lai dabūtu visu ko nahaļavu. Daudziem biznesa jomas mainās katru dienu: te taksists, frizieris, laikrakstu pārdevējs, te nekustamo īpašumu andelētājs. Nu īsti brīvmākslinieki! Varat iedomāties, cik tāds darbs ir kvalitatīvs. Pie uzņēmējiem strādā tikai tie, kas nevar dabūt valsts darbu, jo uzņēmējs var nesamaksāt un jebkurā brīdī patriekt no darba. Toties, ja esi ticis valsts darbā, atlaist no darba nevar, ja pat nedari neko (ko arī visi dara). Uz darbu ierodas patusēt. Var nedēļām nerādīties un tajā laikā bīdīt savu biznesu. Tāpēc birokrātija ir fundamentāla - jebkurš dokuments kārtojas vai nu bezgala ilgi, vai jāiesniedz kopā ar pamatīgu kukuli (kas arī tiek darīts).
Nigērijā jums uz katra stūra lūgs dāvanu: pērku kinoteātrī biļeti, dāmīte smaidot saka - jūs taču man iedosiet dzeramnaudu? Tāpat lidostā - pārbaudīs visu līdz pēdējam sīkumam, un, ja neatradīs, kur piekasīties, pajautās: «Droši vien jums ir līdzi kāda dāvana priekš manis?» Jebkuram baltajam vietējie nāk klāt un lūdz iedot 200 nairu (tu taču esi bagāts, kāpēc neiedot kaut ko nabagam).
Vislabāk iespraukties politikā: tikko esi vietējā pašvaldībā, pārtikusi dzīve nodrošināta, bet jebkurš pagastvecis jau ir miljonārs. Tiekot par štata gubernatoru, kļūsti par multimiljonāru. Tie, kas sēž valdībā, dzīvo paradīzē. Vienīgais «bet» - pirms tiek valdībā, vienu daļu atšauj pēc konkurentu pasūtījuma. Bet valdības vīrus atšaut ļoti grūti: viņiem ir nopietna apsardze.
Parastā tauta dzīvo zem jebkādas nabadzības robežas. Dažos pagastos nav pieejami medikamenti, ļaudis mēnešiem iztiek bez naudas, pārtiekot tikai ar no koka noplūcamo un pašu rokām radīto. Tomēr, neskatoties uz to, nekādas čakluma pazīmes viņos nemanu, lielāko daļu laika viņi pavada dīkdienībā un neizskatās īpaši nelaimīgi. Viss dzīvē ir OK.
Ar atbildības izjūta klibo: mūsu firmā divi vietējie darboņi cenšas kaut ko darīt, bet iniciatīvas nekādas, ideju nav. Kad nav kas dzen, sēž un raksta īsziņas. Ja iedod naudu kaut ko nopirkt, vienmēr saka, ka tas maksājis 1,5 reizes vairāk nekā īstenībā (tāda parādība kā čeki te nevienu neinteresē - pārāk viegli tos viltot). Kad kolēģei uztic izdrukāt vienu lapu, to atnes pēc stundas. Nesen pie mums sāka strādāt krievu meitene, kas te ieprecējusies. Pirmajās divās dienās viņa padarīja tik daudz, cik divi nigērieši nepadara nedēļā. Toties algas dienu nigērieši gaida ar lielu nepacietību. Lai plaukst un zeļ brīnumzeme Nigērija! Biznesu šeit bīdīt ir ļoti aizraujoši. Katru dienu ir par ko brīnīties.