Rabota.ru aptauja liecina, ka strādāt vienā uzņēmumā no izglītības diploma iegūšanas brīža līdz pensijai vēlas 33% aptaujāto. 34% aptaujāto gan pauduši gatavību reizi trijos līdz sešos gados izmēģināt spēkus citā darbavietā, līdz atrasta «īstā un vienīgā». Mainīt darbu ik pēc viena diviem gadiem gatavi 15%, savukārt ik pa 7-10 - 9% respondentu. 7% aptaujāto piekrīt mainīt darbu reizi desmitgadē vai retāk, bet vismazāko atsaucību aptaujā izpelnījies atbilžu variants «vairākas reizes gadā».
Kā galveno argumentu darbavietas maiņai lielākā daļa respondentu - 41% - atzinuši lielāku atalgojumu. 28% aptaujāto svarīgs kritērijs ir karjeras izaugsmes iespējas. Izaicinājums tikt galā ar interesantiem uzdevumiem piesaista 18% strādājošo, bet 7% kā būtisku faktoru minējuši attālumu, kas līdz darbavietai jāmēro no mājām. 4% aptaujāto izšķirties par darba maiņu liktu ērts darba grafiks, savukārt 2% - kolektīvs.
Arī Latvijā, lai gan daudzi pēdējā laikā piedzīvojuši atlaišanu un darbu līdz ar to mainījuši piespiedu kārtā, viens no svarīgākajiem argumentiem darba maiņai ir lielāka alga. «Sevišķi izteikti tas bija pirms krīzes. Patlaban, pat ja citur sola maksāt vairāk, cilvēki daudz nopietnāk izvērtē, vai 50-100 latu dēļ ir vērts riskēt ar drošību un stabilitāti, kas ir esošajā darbavietā,» iezīmē K. Ošleja. Algas lielums gan nav primārais kritērijs augstākās pozīcijās - te noteicošā var būt jauna pieredze, labs ieraksts CV, attīstības iespējas. «Apmēram 80% cilvēku darbavietu izvēlas mainīt dēļ attiecībām ar savu tiešo vadību. Gadās, ka pretendents atsakās no darba piedāvājuma, jo viņam nav patikušas pārrunas ar potenciālo vadītāju,» stāsta K. Ošleja, bet piebilst, ka patlaban strādājošie savas vadības trūkumus tomēr mēdz pieciest vairāk.
Darba devēju attieksme pret darbavietu maiņas biežumu nav mainījusies, bet citādi ļauj reaģēt cita tirgus situācija, norāda K. Ošleja. Uz cilvēkiem, kas darbu mainījuši biežāk par reizi gadā, darba devēji nekad nav raudzījušies īpaši pozitīvi, taču pirms krīzes, kad darbinieku ļoti trūka, viņi uz šādu «lēkāšanu» mēdza pievērt acis. Taču joprojām pieklājīgi skaitās vienā darbavietā nostrādāt ne mazāk par diviem gadiem, bet, ja aizsēdies ilgāk par septiņiem astoņiem, tad to jau var sākt uztvert kā zināmu apstāšanos attīstībā, skaidro K. Ošleja.