Viņa māca arī citus ieinteresētos, kas vēlas kļūt par vienaudžu izglītotājiem. Starp tādiem ir arī centrā sastaptie vidusskolēni Guntis Balodis un Mārcis Ustinovs, kuri atzīst, ka Līga ir izdomas bagāta, sirsnīga un atvērta, tādēļ viņiem patīk šeit valdošā gaisotne. «Līga ir visforšākā skolotāja,» viņi saka.
Kopā izprot sevi
Līgas vadītais centrs cieši sadarbojas ar Latvijas Ģimenes plānošanas un seksuālās veselības asociāciju Papardes zieds, īstenojot vairākus kopīgus projektus. Līga dodas pie Ogres ģimnāzijas, Ogres 1. vidusskolas, novada attālāko skolu un tuvākās apkārtnes - Tīnūžu, Ikšķiles - skolēniem, lai stāstītu un informētu par viņiem būtiskām, bet līdz galam neizprastām lietām - par seksuālo un reproduktīvo veselību, agrīno grūtniecību, par to, kas notiek ar viņu ķermeni, par atkarībām, par iecietību un toleranci, par dažādu attiecību modeļiem. Pēc šīm tikšanās reizēm daudzi nāk uz veselības centru un meklē Līgu, lai sarunu turpinātu.
«It kā informācija ir pieejama - ir grāmatas, internets -, bet pārsteidzoši, ka vairākums nepazīst savu ķermeni, nezina, kas man tur apakšā ir,» pieredzēto atklāj Līga. Retu reizi zēni teic, ka runājuši ar tēti un viņš visu izskaidrojis. Viņa nobažījusies, ka ir bezgala daudz, no kā jaunos cilvēkus gribētu pasargāt, tādēļ par galveno mērķi uzskata palīdzēt izprast, kādas var būt sekas. «Neesam brīnumdari, bet nodarbībās ar kolēģi cenšamies panākt, lai viņi vismaz aizdomājas,» skaidro Līga. Viņu sen vairs nešokē uzdotie jautājumi, bet gan tas, ko jaunieši stāsta, ko viņi dara. Re-alitāte ir tāda, ka daudzi dzer un pīpē arī zāli. Jaunā sieviete pārliecināta, ka tam visam skaidrojums jāmeklē ģimenē, visbiežāk alkoholu lieto vecāki, viņu attiecībās valda nesaskaņa vai viņi devušies uz ārzemēm. Izrādītā agresivitāte, nepaklausība u. tml. liecina, ka trauksmes cēlonis jāmeklē neapmierināto mājās.
Darbu ar šo kontingentu viņi veic kopīgi ar Ogres Sociālās palīdzības dienestu, sadarbojas ar Ģimenes dienas centru un bieži tiekas ar šiem jauniešiem, jo nereti viņi nāk no ģimenēm ar ļoti sarežģītu situāciju. «Ne pret vienu nedrīkst vērsties ar negatīvu attieksmi, neviens to nav pelnījis. Parasti pēc sarunas kā ar līdzvērtīgu saprotam, ka viņam trūkst uzmanības, ģimenē ir smagas problēmas,» stāsta L. Jagmane. Viņa pārliecināta, ka nevienu nevar nosodīt, nezinot viņa rīcības patiesos iemeslus.
Pēdējā laikā regulāri braukusi uz tikšanos ar Ogresgala pamatskolas vecāko klašu skolēniem, lai runātu un skaidrotu par seksualitāti, alkohola lietošanu, atkarībām. Sākumā visi spurojušies pretī, bet visbiežāk lielākie rakari un blēņdari kļūstot par labākajiem draugiem. «Reizēm jāpasmaida, kad viņi nobijušies atzīstas, ka esot tā sabiedēti, ka nesaprot, vai vispār var sākt seksuālas attiecības. Mierinu, ka nevajag aizmirst rūpēties par sevi un domāt līdzi, tad jau būs labi,» smaidot atceras jaunā sieviete.
Esot gadījumi, ka skolu vadība neuzskata par svarīgu savu audzēkņu šāda veida izglītošanu, piemēram, skolas piedāvātās nodarbības mēdz vienkārši ignorēt, bet Līga pārliecināta, ka par to ir jārunā, jāskaidro, jāmāca. Atceras, ka arī pašai padsmitnieces gados licies, ka ir liela un visu zina, bet ar šodienas pieredzi konstatē, ka neko toreiz nav sapratusi.
Viņasprāt, tikai retais 18 gados pilnīgi un droši zina, kādu specialitāti izvēlēties. Līga sākusi studijas Latvijas Universitātes angļu filologos, tikusi budžeta grupā, bet pēc divu gadu studijām aizgājusi, jo uzskatījusi, ka būs nevienam nevajadzīga valodas zinātāja - ne īsti tulks, ne īsti skolotāja. Bijusi pieredze arī, studējot Zviedrijā Tautas skolā un Gēteborgas Universitātē, bet pietrūcis Latvijas aktīvākā dzīvesveida. Tagad arvien vairāk pārliecinoties, ka patīk darbs ar jauniešiem, tādēļ nolēmusi sākt studijas Sociālā darba un sociālās pedagoģijas augstskolā Attīstība.
Aizrauj skautu idejas
Līgu pirms diviem gadiem iedvesmojuši draugu stāsti par to, ko dara skauti un gaidas. Patlaban viņa Ogrē jau vada šīs organizācijas muzeju, bet mērķis ir septembrī atjaunot pašu vienību. Kad tiekamies, Līga tikai iepriekšējā vakarā atlidojusi no ASV, kur netālu no Garezera trimdas latvieši rīkojuši nometni latviešu skautiem un gaidām no Kanādas, Austrālijas, viņa bijusi no Latvijas. Iespaidu daudz gan par Čikāgas debesskrāpjiem, gan sastaptajiem atsaucīgajiem cilvēkiem.
Skautu un gaidu pamatdoma ir mācīt lietas, kas balstītas uz lielām un svarīgām dzīves vērtībām - draudzību, uzticību, ģimeniskumu, ideju, ka cilvēka raksturu palīdz veidot praktisku lietu apgūšana, arī dzīvošana dabā un ugunskura iekuršana.
Līgas iedvesmoti, piecpa-dsmit un sešpadsmit gadu vecie jaunieši nepacietīgi gaida, kad sāksies aktīva skautu un gaidu darbība, nekas neatliekot, kā atjaunot vienību Ogrē, kas līdz šim tuvumā bijusi tikai Ķegumā. Kļūt par skautu un gaidu vēloties arī jaunieši, kuri pirms tam kļuvuši par vienaudžu izglītotājiem.
Līga uzskata, ka vislabāk ietekmē reāli paveiktais. Viņa pārliecināta, ka, piemēram, vides sakopšanas talkas dalībnieki nebūs to vidū, kuri piesārņo pilsētu. Palīdzēt tuvākajam ir vēl viena no skautu un gaidu idejām, kas tiek pieminēta solījumos - ar godavārdu visiem spēkiem censties būt uzticīgam Dievam un Latvijai, palīdzēt tuvākajiem katrā brīdī. Dievs nenozīmējot to lūgt baznīcā, bet domāt par savu garīgo attīstību, par patiesām vērtībām. Tuvākais ir gan draugs, gan garāmgājējs uz ielas, jābūt pieklājīgam, draudzīgam un pašaizliedzīgam pret ikvienu - tie ir skautu un gaidu likumi, kuri jāievēro.
Vēl viena no Līgas, kā viņa saka, uzvarām ir puisis, kurš pašam un viņai par prieku izmainījies, kļuvis draudzīgs un izpalīdzīgs, bet bijis tāds, ar kuru nevar tikt galā. Kad paziņots, ka viņš varēs dot skauta solījumu, nav novaldītas pat asaras, jo līdz tam pagājuši divi gadi. «Gandarījums, ka būs par vienu labu cilvēku vairāk, jo nekas nenotiek uzreiz, tā ir veiksme, ja piedzīvojam pozitīvas izmaiņas,» priecājas Līga.