Šīs mācības uzņēmumā ietilpst īpašā drošas uzvedības programmā, kas panākusi, ka darbinieki darba drošības riskiem sākuši pieiet atbildīgi. Par programmas izveidošanu Latvija Statoil nesen ieguva Zelta ķiveri - Labās prakses balvu, ko Valsts darba inspekcija (VDI) ar Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras atbalstu jau septīto gadu pasniedz uzņēmumiem, kuru darba drošības sistēma būtu liekama par paraugu citiem. Tiesa, šādus pozitīvos piemērus Latvijā, tāpat kā visā Eiropā, joprojām nevar saukt par vairākumu.
Vairāk letālu beigu
Nelaimes gadījumu skaits Latvijā kopumā mazinās, taču šogad vairāk kļuvis epizožu, kad iznākums ir letāls. Tas satrauc, saka Renārs Lūsis, VDI vadītājs: «Secinām, ka cilvēki, sajūtot ekonomikas atkopšanos, metas darbā, bet nenovērtē drošību kā svarīgu lietu. Viņi bieži vien ir gatavi akceptēt jebkurus nosacījumus un darba apstākļus.» Arvien izplatītāks kļūst arī stress un pārslodze darbā, pērn pirmo reizi reģistrēti pieci gadījumi ar izdegšanas sindromu. Iespējams, ka tieši stresa un pārstrādāšanās dēļ apmēram puse no letālajiem negadījumiem darbavietās ir t.s. dabiskās nāves, kad «ar sirdi» mirst pat četrdesmitgadnieki.
Latvijas uzņēmumos apmācība un instruktāža darba aizsardzībā nereti notiek formāli - nedaudz vairāk nekā ceturtdaļa strādājošo nav informēti par darba vides riskiem savā darbavietā vai to ietekmi uz veselību, rāda pētījums Darba apstākļi un riski Latvijā 2010. Lai situāciju uzlabotu, Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) darba devējiem piedāvā dažādas bezmaksas iespējas - darba vides risku elektronisku pašnovērtēšanas sistēmu, konsultācijas, seminārus, izdota arī rokasgrāmata jaunajiem komersantiem un datorspēle jauniešiem.
Tomēr, pat ja darba devējs pieliek daudz pūļu, paši strādājošie savas darba vides uzlabošanā iesaistās ļoti maz. Arī tāpēc aug nelaimes gadījumu skaits, komentē pētījuma veicēji LDDK, Inspecta Prevention un TNS Latvia. Darbavietās netiek ievērotas daudzas it kā pašsaprotamas lietas, trūkst izpratnes par darba drošības svarīgumu, un priekšnieka norādes tiek uztvertas kā «kasīšanās», teic RSU Vides veselības un darba drošības institūta vadītājs Ivars Vanadziņš. «Nereti, jau iekārtojot darba vietu, netiek ņemts vērā, ka tur uzstādītais aprīkojums kādam būs arī jātīra, jāremontē - tam bieži nevar tikt klāt,» viņš skaidro un uzsver, ka darba drošība attiecas uz visām nozarēm un visām darbavietām, turklāt sākot no vadītājiem un beidzot ar ikvienu ierindas strādnieku. Arī VDI Labās prakses balva ik gadu tiek uzņēmumam, kurā ir efektīvas, varbūt pat ne dārgas idejas, kā uzturēt darba drošību un kā piespiest darbiniekus nebūt pret to paviršiem.
Jāatgādina nepārtraukti
Latvija Statoil drošas uzvedības programma tapa tad, kad vadība saprata, ka ar cilvēku apmācību un instruktāžu nepietiek - jāmaina domāšana, jāveido drošība kā kultūra, stāsta uzņēmuma Vides, veselības un drošības departamenta vadītājs Viesturs Astičs. 2008. gadā tika veikts starta atspēriens - īpašs pasākums visiem darbiniekiem. Tika analizēti konkrēti negadījumi un tas, cik tajos ir katra darbinieka atbildības. Patlaban negadījumu un gandrīz negadījumu analīze, kā arī regulāra komunikācija ar darbiniekiem par darba drošības jautājumiem kļuvusi par ierastu lietu. «Bijām pārsteigti, ka sapulcēs no strādājošajiem saņēmām tik daudzas norādes par dažādiem riskiem, ko paši nebijām pamanījuši,» saka V. Astičs. Darbinieki arī neskopojas ar ieteikumiem, kā šos riskus novērst. Viņiem nepārtraukti - ar uzlīmēm, plakātiem, sanāksmēm, mācībām - tiek atgādināts, ka drošība darbā ir katra paša personīgā atbildība, ka jāuzmana arī vienam otru, ka jāmācās no notikušajiem negadījumiem un jāpieliek pūles, lai tādi vairs nenotiktu. Tāpat Latvija Statoil, kopš konstatēja, ka negadījumos nereti vainojami sadarbības partneri (piemēram, remontdarbu veicēji u.c.), rīko regulārus seminārus arī viņiem. Uzņēmums savās DUS darbinieku lietošanai ieviesis izmantoto ķimikāliju risku datubāzi un sprādzienbīstamības zonējuma karti, reizi gadā rīko praktiskas ugunsdrošības mācības, kā arī laupīšanas imitācijas (telpās izveidota arī speciāla kaste ar visu nepieciešamo, ja laupīšana tomēr notikusi, bet darbinieks šoka dēļ nespēj aptvert, ko darīt). Noslēgta sadarbība ar drošības kompāniju, tāpat ar bīstamo atkritumu savācēju, lai, nevienam nekaitējot, tiktu vaļā no šļircēm, ko degvielas uzpildes stacijās mēdz izmest narkomāni. «Kopumā, ieviešot šo drošības programmu, pamanījām, ka arī darbinieku apmierinātība pieaug,» vērtē V. Astičs.