Neievēro principu
Diena jau ziņoja par FM izstrādātajiem priekšlikumiem 2011. gada budžeta konsolidēšanai 280 miljonu latu apmērā. Priekšlikumi, kā to nodrošināt, ir vairāki, tajā skaitā ģimenes valsts pabalstu (tagad astoņi lati par katru bērnu), maksāt tikai trūcīgajām ģimenēm, bet palielinātā apmērā. Piedāvāts griezt valsts tēriņus pamatā uz funkciju optimizācijas rēķina, pakāpeniski paaugstināt nekustamā īpašuma nodokli (NĪN). PVN pamatlikmi rosināts celt no 21 līdz 22% un samazināto likmi - no 10 līdz 12%. Elektrībai pašreizējās samazinātās PVN likmes vietā rosināts piemērot nodokļa pamatlikmi. No nākamā gada piedāvāts arī paaugstināt minimālo algu līdz 200 latiem, kā arī palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus. Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Elīna Egle Dienai norādīja, ka FM plāns piedāvā samērā nelielu tēriņu samazinājumu, lielāko konsolidāciju gūstot ieņēmumu pusē. «Šis princips ir pretrunā ar sākotnēji pausto budžeta konsolidācijas principu - 2/3 [no konsolidācijas gūt] izdevumu daļā, 1/3 - ieņēmumu daļā,» noteica E. Egle, mudinot budžetu vairāk konsolidēt, mazinot izdevumus, nevis uz ieņēmumu audzēšanas rēķina. Finanšu ministrs Andris Vilks Dienai sacīja, ka uzstādījums konsolidāciju primāri nodrošināt, griežot izdevumus, nav mainījies. Taču budžets, pēc viņa sacītā, ir visas valdības koleģiāla atbildība un katram valdības loceklim primāri jāpiedāvā idejas tēriņu mazināšanai, un tikai tad var vētīt priekšlikumus ieņēmumu palielināšanai. No tiem, kā ziņots, vairāk nekā pusi pēc pašreizējā FM piedāvājuma nodrošinātu PVN likmju paaugstināšana.
Solīja ko citu
«Pretēji priekšvēlēšanu laikā solītajam «neaiztikt» PVN un cīnīties ar ēnu ekonomiku šodien esam nostādīti pēkšņa paziņojuma priekšā - , iespējams, celsim PVN likmes,» neizpratni pauž Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) vadītāja Žanete Jaunzeme-Grende. Viņa uzskata, ka jebkāda nodokļu celšana ir iespējama tikai tad, kad valdība būs izdarījusi «mājasdarbus» - rūpīgi izvērtējusi visas iespējas samazināt tēriņus publiskajā sektorā, kas, pēc LTRK vadītājas domām, nav izdarīts. Ja PVN likmes tomēr cels, tas nozīmēs «stopkrāna noraušanu vilcienam, kas tikko sācis kustību - tikai vilciena vietā ir Latvijas ekonomika». Pēc iecerētajām izmaiņām nodokļos katram iedzīvotājam mēnesī uz rokas paliktu par 2-5 latiem mazāk nekā patlaban, lēš LTRK. Uzņēmējus PVN pamatlikmes celšana var pastiprināt motivēt iet pelēkajā ekonomikā, līdz ar to patieso fiskālo ieguvumu no šī pasākuma ieviešanas būtu grūti novērtēt, vērtē E. Egle, paužot atbalstu tikai straujākai NĪN paaugstināšanai. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadītājs Pēteris Krīgers neizprot, kāpēc salīdzinoši niecīgu summu iecerēts gūt no ēnu ekonomikas, ar ko politiķi pirms vēlēšanām solīja pastiprināt cīnīties. Neviens politiskais spēks pirms vēlēšanām arī nepieļāva iespēju atņemt ģimenes valsts pabalstu, saka portāla mammam.lv līdzautore Sindija Meluškāne, norādot: «Man un, domāju, lielajam vairumam ģimeņu šāda iecere rada zināmu šoku. Lai arī niecīgs, tas tomēr ir pabalsts. Ja to noņems, tas būs signāls - valstij demogrāfija nerūp.»