Arī jūs šobrīd novēro
MVD vadītājs Anatolijs Aļeksejenko (GKR) jau vairākkārt atkārtojis, ka Ā. Stabiņas apcietināšana par iesaistīšanos kukuļošanā viņam ir šoks, un arī tagad pieļauj, ka noticis pārpratums. Viens no argumentiem, kāpēc MVD neesot iespējama kukuļošana, ir drošības pasākumi, ar kuriem saskaras arī Diena, - 9. stāvā, kur atrodas departamenta direktora kabinets, lifts gan nogādā, bet durvis ir slēgtas un uz tām ir uzraksts, ka klientus apkalpo 5. stāvā. Sarunas laikā A. Aļeksejenko rāda, kā mūsu sarunu fiksē videonovērošanas kameras. «Ko vēl vairāk mēs varam darīt?» viņš vaicā. Atceroties citus kukuļošanas stāstus, kur naudas prasīšana vai nodošana notikusi kafejnīcās vai kādās citās telpās, gan rodas šaubas, vai tiešām videonovērošanas kameru uzstādīšana darbavietā ir pati efektīvākā prevencija. RD opozīcija jau pieprasījusi A. Aļeksejenko demisiju, un ir zināms, ka pieprasīs atkāpties arī Mājokļu un vides komitejas vadītāju Vjačeslavu Stepaņenko (GKR) un Dzīvojamo telpu izīrēšanas komisijas vadītāju Vadimu Baraņņiku (SC).
MVD Dzīvokļu pārvaldes Reģistru nodaļas vadītāja Mārīte Javorska, kura šobrīd aizstāj Ā. Stabiņu, norāda, ka neviens lēmums par cilvēku uzņemšanu rindā, kā arī dzīvokļu piešķiršanu netiek pieņemts vienpersoniski, jo domē esot veselas trīs komisijas, kas ar to nodarbojas. Dzīvojamo telpu izīrēšanas komisijā, kas lemj par dzīvokļu piešķiršanu rindā esošajiem, ir tikai deputāti, savukārt divās citās - domes darbinieki. Dzīvojamo telpu maiņas komisijas priekšsēdētāja vietniece joprojām ir Ā. Stabiņa, bet sekretāre - Dzīvokļu pārvaldes Protokolu nodaļas vadītāja Ļena Paščenkova, kurai KNAB ierosinātajā lietā ir aizdomās turētās statuss. Ļ. Paščenkova ir priekšsēdētāja vietniece vēl vienā domes komisijā, kura lemj par personu iekļaušanu vienā vai otrā rindā.
Pret V. Baraņņika komisijas pilnvērtīgu darbu skeptisks ir RD deputāts Valdis Gavars (Vienotība), kurš pārmet - dokumentus izdala iepriekšējās dienas pēcpusdienā, bet jālemj nākamajā dienā plkst. 11, nevar paspēt iepazīties ar visiem dokumentiem - bieži vien esot jālemj uzreiz par vairāk nekā 100 dzīvokļiem. Komisija darbojoties kā balsošanas mašīna, un neviens, izņemot opozīciju, neiebilstot. V. Baraņņiks gan nešaubās, ka lēmumi tiek pieņemti pareizi.
Rinda svārstījās
Lielākais jauno pašvaldības dzīvojamo ēku komplekss nodots ekspluatācijā pirms pusotra gada, atrodas Ulbrokas ielā. Tur sastopam vairākas iedzīvotājas, kas agrāk dzīvojušas denacionalizētajos namos. Sešarpus gadu rindā gaidījusi arī Rita. «Kad iestājos rindā, biju 713., un tad vienu brīdi rinda gāja uz leju. Tad rindas apvienoja, un sāka iet uz augšu,» viņa stāsta. Gaļinas ģimene, kurā ir trīs meitas, vairākus gadus nodzīvojusi kopmītnē 18 m2 istabā, un viņiem trīs reizes atteikts piešķirt dzīvokli. Kad vecākajai meitai palika deviņi gadi, ģimene uzņemta rindā un gaidījusi tikai pusotru gadu. Gaļina apšauba, vai kāds no kaimiņiem būtu varējis kaut ko kukuļot, jo liela daļa esot tik trūcīgi, ka nevarot atļauties nopirkt mēbeles.
M. Javorska skaidro, ka 2006. gadā apvienotas vairākas rindas vienā, tādējādi daļa rindā gaidītāju pavirzījušies tajā uz leju, kas, protams, izraisījis sašutumu. V. Baraņņiks norāda, ka cilvēki vienlaikus esot dažādās rindās, tāpēc varot notikt tā, ka pirmais dzīvokli saņem cilvēks, kas vienā reģistrā ir pēc citiem, jo viņam rinda pienāk citā reģistrā.
Taču dzīvokļu piešķiršanas procesā ir kāds aspekts, kas varētu tikt izmantots koruptīvos darījumos. Proti, ja piedāvātais dzīvoklis cilvēku neapmierina, viņš drīkst no tā atteikties. Ja atsakās trīs reizes, cilvēks nonāk savas rindas galā. Lai arī tas nav pierādīts, neoficiāli izskanējusi versija, ka tieši šeit ir iespēja manipulēt - cilvēkam piedāvā sliktu dzīvokli, bet izsaka mājienu, ka labāku dabūt var par zināmu summu. M. Javorska noraida domu, ka kāds varētu manipulēt šādā veidā, bet atzīst, ka subjektīvais faktors šajā procesā pastāv. Esot «nīstie rajoni», piemēram, Bolderāja, kur no t. s. otrreizējiem dzīvokļiem (ne jauniem) atsakoties pat 90%, jo tur vajadzīgs remonts. Vienu brīdi bijusi situācija, ka trīsistabu dzīvokļus daudzbērnu ģimenes varēja saņemt pēc pāris mēnešu gaidīšanas, ar ko, protams, bija nemierā tie, kas savu vienas vai divu istabu dzīvokli gaida gadiem. Tas atkarīgs no tā, kādi dzīvokļi ir jaunajās mājās, ko nodod ekspluatācijā.
Priekšzīmīgā Upīte
Kad izskanēja ziņas par KNAB aktivitātēm Dzīvokļu pārvaldē, nebija ilgi jāgaida, līdz medijos parādījās ziņas, ka šis nav pirmais korupcijas gadījums šajā iestādē. Pirms vairāk nekā desmit gadiem Ā. Stabiņas toreizējā vietniece Ināra Upīte bija «iekritusi», ņemot 1000 dolāru kukuli no kādas kundzes, kas, izmantojot personīgu pazīšanos ar domes darbinieci, gribēja izkārtot lielāka dzīvokļa ātrāku piešķiršanu savam dēlam. Viņš ar sievu un bērniem līdz tam dzīvoja avārijas stāvoklī esošā mājā. I. Upīte savu vainu līdz pat pēdējam neatzina, apgalvojot, ka viņa ir tikai «tehniskais darbinieks», kam nav ietekmes uz dzīvokļa piešķiršanas procesu, un nekādu kukuli nav prasījusi.
No tiesas instanču spriedumiem šajā lietā izriet vēl viens iespējamais korupcijas risks Dzīvokļu pārvaldē - negodprātīgi tās darbinieki var mēģināt izmantot rindā stāvētāju nezināšanu par dzīvokļu piešķiršanas kārtības juridiskajiem smalkumiem un izspiest kukuļus par tādām lietām, kuras viņiem tik un tā būtu bijis jādara. No spriedumiem saprotams, ka I. Upīte tieši tā arī rīkojusies. Neko pretlikumīgu, lai ietekmētu dzīvokļu rindas virzību, viņa nav izdarījusi, jo, «kā redzams no lietas materiāliem, cietušais ir saņēmis tādu dzīvokli, kāds viņam pienācās». Pirmās instances tiesai skandalozās tiesneses Beatrises Tāleres personā ar to (un I. Upītes apgalvojumu, ka savā kabinetā atstāto aploksni ar 1000 dolāriem viņa paņēmusi netīšām) arī pietika, lai viņu attaisnotu. Tomēr gan apelācijā, gan kasācijā kukuļņēmēja zaudēja.
Apelācijas instances tiesa savā notiesājošajā spriedumā aizrādīja, ka «Krimināllikuma 320. pants paredz, ka darbības, kuras veic kukuļņēmējs kukuļdevēja interesēs, var būt gan likumīgas, gan nelikumīgas», un no liecinieku liecībām «nepārprotami izriet, ka I. Upīte prettiesiski pieņēmusi materiālu atlīdzību, t. i., kukuli, par likumīgu darbību izdarīšanu - juridisko palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā, izmantojot savu dienesta stāvokli». Augstākās tiesas Senāts šo spriedumu atstāja nemainītu.
Šajā lietā kā lieciniece figurēja arī Ā. Stabiņa - viņa gan liecināja tikai par to, kādi bijuši I. Upītes kā viņas padotās pienākumi, un deva apsūdzētajai spīdošu raksturojumu. Ā. Stabiņas liecības arī bija viens no iemesliem, kurus tiesa minēja, piespriežot kukuļņēmējai tikai nosacītu, nevis reālu cietumsodu.
A. Aļeksejenko norāda, ka 2009. gadā, apvienojot Komunālo un Vides departamentu, I. Upīte, toreiz jau mainījusi uzvārdu un kļuvusi Reigase, tika atbrīvota no darba - esot strādājusi labi, tomēr bijusi tiesāta. Vēlāk ar tiesas spriedumu I. Reigase darbā atjaunota un saņēmusi kompensāciju. Lai gan tiek apgalvots, ka I. Reigase jau vairākus gadus veic citus pienākumus un nav saistīta ar dzīvokļu dalīšanu, viņas un Ā. Stabiņas vārds bijis lasāms blakus - gan 2006. gadā Rīgas domes darba grupā, kas lēma par palīdzību denacionalizēto namu iedzīvotājiem, gan Ekonomikas ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības sarunu protokolā, kad apsprieda ar dzīvokļiem saistītus jautājumus.
Sazvanīta I. Reigase no komentāriem par Ā. Stabiņas aizturēšanu atteicās un norādīja, ka atrodas darbā un var runāt tikai par darba lietām. Uz Dienas lūgumu tādā gadījumā iedot savu privāto telefona numuru un sazināties vēlāk viņa reaģēja, noliekot klausuli.