Miljonu ēģiptiešu ierašanās Tahrīra jeb Atbrīvošanas laukumā Ēģiptes galvaspilsētā nedēļas nogalē apliecināja vēsturiska brīža pienākšanu, pilnīgi dabiskā kārtā neatstājot prezidentam Hosnī Mubarakam nekādas izvēles iespējas. Vairs nebija nozīmes nedz sen pagātnē veiktajiem labajiem darbiem, nedz arī iepriekšējā dienā dotajam solījumam pašam Allāham palikt pie varas līdz jaunām prezidenta vēlēšanām septembrī. Bija vajadzīgas astoņpadsmit dienas, lai 30 gadus valdījušais Mubaraks un viņa līdzgaitnieki saprastu, ka šoreiz patiešām nav pa jokam. Līdzšinējai varai tā arī neizdevās pasludināt protestus par pilsētas jauniešu ālēšanos, kas dienu pēc dienas kļuva aizvien masveidīgāka, izvēršoties īstā ēģiptiešu revolūcijā. Protams, Facebook paaudze bija tā, bez kuras azarta, drosmes un uzdrīkstēšanās varbūt nekas arī nebūtu mainījies. Taču tagad par savu varēšanu ir pārliecinājušies ļoti plaši Ēģiptes sabiedrības slāņi, kas dzīvē grib paveikt nopietnas izmaiņas. Liels ir to ēģiptiešu skaits, kas uzskata sevi par spējīgiem mainīt veco kārtību pašu spēkiem un bez ārvalstu palīdzības.
Tomēr, neraugoties uz vietējo potenciālu, Ēģiptei vajadzīgs ne vien morāls, bet arī taustāms atbalsts, par ko jau paziņojusi ES. Demokrātisku pārmaiņu īstenošana dzīvē, protams, jāveic vienīgi pašiem ēģiptiešiem, taču padomi un ekonomiska uzsildīšana noderēs it labi. Šķiet, ka Eiropā, tāpat kā ASV, ir atbilstīgi novērtēti Tahrīra laukuma notikumi, un tas atstājis pozitīvu iespaidu uz miljoniem cilvēku Ēģiptē.
Revolūcija Ēģiptē, jādomā, būs nopietni sašķobījusi «teoriju», ka austrumos par pilnīgi dabisku lietu kārtību uzskatāma ar stipru varu apveltīta despota neierobežota kundzība mūža garumā. Miljoni ēģiptiešu šādai atziņai pārvilkuši pāri treknu jo treknu svītru. Tas ir dabiski, ka cilvēki vēlas īstas un labi apmaksātas darba vietas (Ēģiptē ir milzums arī formāli radītu darba vietu, ko nosaka likums), iebilst pret korupciju, grib saskatīt perspektīvas un izaugsmi savai darbībai, kā arī pieprasa atdot Ēģiptei Mubaraka nozagtos miljardus. Lielākās arābu valsts notikumus der ielāgot arī citur, jo kļuvis redzams, ka pat paši dzelžainākie režīmi reizēm var izrādīties vāji.