Par lielāko samita ieguvēju var uzskatīt eirozonas finanšu krīzes simbolu Grieķiju. Eirozonas līderi vienojās, ka privātie aizdevēji norakstīs daļu no Atēnu uzblīdušā parāda, bet nākamgad Grieķija sāks saņemt finansējumu no jau otrās starptautiskās palīdzības programmas.
Grieķi neapmierināti
Vēl pirms eirozonas galotņu ārkārtas sanāksmes sākuma publiskajā telpā valdīja liela skepse par to, vai līderi spēs vienoties par solīto «visaptverošo un ambiciozo» atbildi vienotās valūtas savienības parādu krīzei. Tomēr politiķiem šoreiz izdevās dzēst visas šaubas un pieņemt nozīmīgos lēmumus, kas gan ne ar ko nepārsteidza, jo jau pagājušajā nedēļā dažādi avoti vēstīja par varas koridoros apspriesto plānu.
Eirozonas līderiem izdevies vienoties ar privātbankām un apdrošināšanas kompānijām, ka tās noraksta 50% no saviem ieguldījumiem Grieķijas parādzīmēs. Tas nozīmē, ka Atēnu parāda summa samazināsies par simt miljardiem eiro (70 miljardu latu), no pašreizējiem 340 miljardiem eiro (238 miljardi latu) līdz 250 miljardiem eiro (175 miljardi latu). Līdz ar to Grieķijas parādu nastu cer samazināt no pašreizējiem 160% no iekšzemes kopprodukta līdz 120% 2020. gadā, informē aģentūra Reuters.
Tajā pašā laikā eirozona sniegs garantijas privātajiem aizdevējiem, kuri piešķirs 30 miljardu eiro (21 miljards latu) no 130 miljardu eiro (91 miljards latu) vērtās otrās starptautiskās palīdzības programmai, kas paredzēta Grieķijas finanšu problēmu risināšanai. Eirozonas līderi cer, ka visas formalitātes tiks atrisinātas līdz šī gada beigām un jau 2012. gadā Atēnas varēs sākt saņemt starptautisko aizdevumu.
Slovākija kā vienīgā no 17 eirozonas dalībvalstīm vienojusies par iespēju nepiedalīties jaunajā eirozonas palīdzības paketē Grieķijai. Slovākija bija arī vienīgā eirozonas valsts, kas atteicās piedalīties pirmajā Grieķijas glābšanā.
Grieķijā eirozonas pieņemtais lēmums uztverts ar atvieglojumu, bet vienlaikus ar lielu piesardzību. «Mums tas būs jauns sākums. Bet arī darbam jāturpinās,» paziņoja Grieķijas premjerministrs Georgs Papandreu. «Mēs esam paglābušies no maksātnespējas slazda,» sacīja premjers, piebilstot, ka valstij tas bijis «izdzīvošanas jautājums».
Tikmēr parastie cilvēki notikušajā neko pozitīvu nesaredz. «Es nejūtos pasargāts,» Reuters saka skolotājs Pantelis Abelojanis, kurš lielā algas samazinājuma dēļ nespējot samaksāt hipotekāro kredītu. «Bankas šodien mums neko nemaksā. Tās tikai atdod daļu no peļņas, ko no mums bija ieguvušas šo gadu laikā.» Savukārt 85 gadus vecais pensionārs George Kapsokalivass jūtas apkaunots. «Kāda glābšana? Eiropa mūs ir nodevusi. Vai viņi neredz, ka mums vairs nav ko dot. Tikai Dievs mūs var glābt,» saka sirmgalvis.
Palielinās līdz triljonam
Eirozonas vadība vienojās, ka palielinās Eiropas Finanšu stabilitātes fonda (EFSF) kapacitāti, kas pašlaik ir 440 miljardu eiro (308 miljardi eiro). Šo summu paredzēts četrkāršot, tādējādi fonda apjoms pieaugtu līdz triljonam eiro (700 miljardu latu). Vajadzīgos līdzekļus paredzēts piesaistīt divējādi. Pirmkārt, tiks sniegtas garantijas eirozonas valstu parādzīmēm, kuras kļūs pievilcīgākas investoriem, tādējādi ļautu samazināt valstīm izsniegto aizdevumu procentu likmi. Otrkārt, tiks izveidots īpašs investīciju instruments, kurā varēs ieguldīt lielie privātie investori un publiskie investori, tostarp tādas ekonomiski strauji augošas valstis kā Ķīna un Brazīlija.
Līdz šim EFSF ir izmantots, lai palīdzētu Grieķijai, Īrijai un Portugālei, un pašlaik tajā ir atlikuši aptuveni 250 miljardu eiro (175 miljardi latu).
Tiks veikta Eiropas banku rekapitalizācija, tajā līdz 2012. gada jūlijam ieguldot 106 miljardus eiro (74,2 miljardi latu), raksta BBC.