Vēsti par šo notikumu no 21. aprīļa līdz septembra beigām uz 17 Eiropas pilsētām nes īpašs Ideju vilciens. Vilcienam, kura vagoni ir pielādēti ar zaļo propagandu un kas 7. jūnijā uz četrām dienām piestās arī Rīgā, gids ir Rainers Millers. Žurnālists ar pilsētplānotāja izglītību visa ceļojuma garumā raksta blogu, stāstīdams par vilciena pieturās pieredzēto un videi draudzīga dzīvesveida risinājumiem Eiropā.
Ar ekodomāšanu šūpulī
«Esmu garlaicīgs ierindas pilsonis!» nedēļu pirms vilciena atiešanas baudīdams mājās gatavotu salami ar artišokiem slow food restorānā slavenā Hamburgas naktsdzīves rajona Reperbāņa rajonā, attrauc pie savas misijas vēl nepieradušais Rainers. Vides aktīvistu ģimenē uzaugušajam vīrietim postulāts «domā globāli, bet darbojies lokāli» ir ikdiena. It kā starp citu viņš stāsta, ka atteicies no automašīnas lietošanas pilsētā. Hamburgā jau piecus gadus darbojas vietējiem ļoti motivējoša īres velosipēdu sistēma, kur pirmā brauciena pusstunda ir bez maksas. Rainera ikdienā pārvaramie attālumi iekļaujas šajās robežās, tātad pārvietošanās iznāk arī maciņam draudzīga. «Berlīnē gandrīz ikviens brauc ar sabiedrisko transportu, bet Hamburgā cilvēki kūtri atsakās no savām mašīnām,» viņš neslēpj. Lai gan, staigājot pa pilsētas centru, liekas, ka sarkanie verķi ar Hamburgas logo aizmugurē zibina spieķus visās malās, pēc aplēsēm, tos lietojot 12-14% iedzīvotāju. 42% joprojām izvēlas sēsties pie auto stūres. Samērā liels iedzīvotāju īpatsvars - ap 30% - pārvietojas kājām, pārējie paļaujas uz sabiedrisko transportu.
Brīdī, kad notiek šī saruna, koki vēl tikai sāk lapot, bet vasarā uzņemtas areofotogrāfijas rāda: Alstera ezers, Elbas krastmala, daudzie kanāli ostas rajonā ir «ierāmēti» ar svaigu zaļumu.
Hamburgas ģimenēm, kas mīt īrētos dzīvokļos, populāri kļuvis iekopt mazdārziņu pilsētas nomalē - uz zemes, kas tiek īrēta no municipalitātes. Vecpuisim Raineram gan dārza neesot, toties ik nedēļu uz viņa dzīvokli ceļo ekoloģisko zemnieku produktu paka. Litrs piena, kartupeļi, sezonas aktualitāte sparģeļi, kā arī kāposts - sarunu biedrs uzskaita, kas ir bijis pēdējā sūtījumā. «Nē, es nešķiroju atkritumus. Tikai nodalu stiklus un papīru un nogādāju uz speciāliem konteineriem,» hamburgietis atbild uz jautājumu par šo sadzīves aspektu. Nu brīnīties nākas man. Izrādās, šķirošana pēc vāciešu standartiem būtu, ja atsevišķi atdalītu arī katru maizes garozu vai plastmasa iepakojumu, kam arī vēl noplēstu alumīnija foliju. Rainera vecāki tā darot vismaz 20 gadu.
Elba atdzīvojusies
Atkritumu šķirošana ir tikai viens veids, kā rezultējusies Vācijas zaļo kustība, kas radās kā pretestība atomelektrostaciju būvei. Pēc Vācijas Vides ministrijas datiem, pašlaik kodolenerģija ir 22,3% no valsts elektrības «portfeļa», bet atjaunojamās enerģijas apjoms - 15,5%. Reaģējot uz bēdīgajiem notikumiem Japānā, šobrīd tāpat kā pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados Vācijā atkal notiek kodolenerģijas noliedzēju protesti. Kanclere Angela Merkele ir likusi septiņas no 17 valsts atomelektrostacijām slēgt uz trim mēnešiem, un arī atlikušajās notiek stingra drošības pārbaude.
Industriālajā Hamburgā, kur ir trešā lielākā Eiropas osta, politiķiem patlaban ir vēl arī cits jājamzirdziņš. Trīs dienās, ko pavadu šajā pilsētā, vairāk nekā jebkad mūžā dzirdu terminu «ogļskābās gāzes emisija». Avīze Hamburger Abendblatt, kas uzņēmusies Ideju vilciena informatīvā atbalstītāja lomu, tā atklāšanas dienā publicēt raksta ievadā uzsver: «Kopš 1990. gada CO2 emisija Hamburgā ir samazināta par 15%.» Līdz 2020. gadam paredzēts šos rādītājus pazemināt vēl par 25%, līdz 2050. - vēl par 65%. Pilsēta, kas 1987. gada ziemā bezvēja laikā piedzīvoja smoga krīzi, kad iedzīvotājiem tika rekomendēts nēsāt auduma maskas, dara visu, lai nākotnē elpotu zaļi. Elba, kuru no sociālisma bloka valstīm plūstošie notekūdeņi bija pārvērtuši kloākā, atkal ir atdzīvojusies. Tur peld pīles un zivis, kuras vietējie vēl gan neiesaka ēst.
Ūdeņraža autobusos
Atenverdere, viens no četriem daudzmiljonu kompānijas HHLA kontaineru termināļiem, mūs sagaida ar vēja rotoriem. Tie klajā laukā slejas pāri baznīcas tornim - vienīgajai liecībai, ka te kādreiz bijis zvejnieku ciems. Ūdens malā izkrauto konteineru pārvadājamā platforma starp ceļamkrāniem virzās kā datorizētā spēlē. Neviena šofera, visu paveic pazemes elektrokabeļi. Enerģijas aizsargsistēmas kopš 1990. gada ir ļāvušas termināļa CO2 pēdu samazināt par 30%, līdz 2015. gadam paredzēts vēl 10% procentu samazinājums.
HHLA biroja ēku, kurā viesojamies, apsilda biogāze, kas tiek saražota no Kolbrandhoftas kanalizācijas stacijas atkritumiem. Vēl pārsteidzošāk - biogāzes ražošanai tiek izmantoti pat... sapuvuši banāni.
Altenverderē pie darba liktie iekrāvēji, ceļot smagumus, izmanto elektroenerģiju, ko to ģeneratori uzkrājuši, ierīcei tukšgaitā nolaižoties līdz kravai. Tuvāko trīs nedēļu laikā šeit ieradīsies pēdējais «tehnikas kliedziens» - elektromobiļi, kuru bāzes stacijas jau ir redzamas Hamburgas ielās. Pilsēta, kas līdzās Reikjavīkai un Pekinai pilsētas satiksmē jau vairākus gadus izmanto ar ūdeņradi darbināmus autobusus, ir Vācijas pilotreģions elektromobiļu ieviešanai sabiedriskajā transportā un industrijās.