Latvijas izlases izcīnītā pirmā vieta Eiropas Izaicinājuma turnīrā ir patīkams pārsteigums, tomēr neba pēc sudrabotā kausa, kuru turnīra noslēgumā saņēma izlases kapteinis Georgijs Pujacs, brauca Leonīda Beresņeva vadītā komanda. Kuri ir tuvāk spēlēšanai pasaules čempionātā Bratislavā - šis jautājums interesēja gan izlases trenerus, gan arī līdzjutējus. «Manuprāt, uzbrukuma virknējums: Meija - Džeriņš - Bukarts apliecināja, ka ir pelnījuši spēlēt,» pēc atgriešanās Rīgā secināja valstsvienības ģenerālmenedžeris Māris Baldonieks. Uz precizējumu, kur īsti spēlēt - Dinamo vai izlasē, Baldonieks māja ar galvu abos virzienos.
Statistika ir neapstrīdama. Džeriņa virknējums trijās spēlēs pa visiem kopā sapelnīja 16 rezultativitātes punktu. Tiešām neatceros, kad pārbaudes turnīros tik produktīvi darbojusies kāda no maiņām. Ar tik rezultatīvu sniegumu Džeriņa maiņa ir pelnījusi pat lielāku lomu nekā būt ceturtajiem.
Enerģijas maiņai pasaules čempionātā (PČ) lieti noderētu Štāls - Bērziņš - Saulietis, ja visi trīs izvairītos no nevajadzīgiem noraidījumiem. PČ kontekstā pagaidām gan pāragri runāt par pārējiem uzbrucējiem, tomēr gandrīz visi pierādīja, ka šajā līmenī var cienīgi spēlēt.
Vārtsargi Ervīns Muštukovs un Edgars Lūsiņš parūpējās, lai Beresņevam vajadzētu palauzīt galvu, kuram uzticēties pret Norvēģiju. Tas, ka izvēle krita uz Lūsiņu, nenozīmē, ka viņš ir pārāks par Muštukovu. Arī aizsardzībā ir cerību asni, kurus vajadzētu attīstīt. Nākamā pārbaude būs nopietnāka 30. martā pret Zviedriju.