Paši armēņi apgalvo, ka Latvijā jūtas komfortabli. Armēņi ir mobili - apgalvo Latvijas Armēņu kultūras centra vadītājs mūziķis Rafi Haradžanjans un lepojas, ka atšķirībā no armēņu kopienām citās valstīs Latvijā koncentrējas daudz armēņu inteliģences un uzskaita virkni ārstu, inženieru, pazīstamu literātu un mākslinieku.
Tie armēņi, kuri dzīvo Latvijā, atšķiroties no tautiešiem Armēnijā - ar ārējo izskatu, jo daļa nāk no jauktajām ģimenēm, nav tik skaļi kā tautieši dzimtenē, ir vairāk organizēti un precīzāki, mīl tīrību. Armēņiem ar latviešiem ir arī daudz kopīga - genocīds pret tautu, izsūtīšanas, cīņa par valsts neatkarību, demokrātija un brīvas tirgus ekonomikas apgūšana. Esot pat vairāk nekā 80 vārdu, kurus abās valodās izrunā vienādi. Tomēr būt armēnim Latvijā neesot viegli, jo esot problēmas saglabāt valodu, kultūru, tradīcijas. Šo iespēju armēņiem te sniedz viņu baznīca. Būtiska priekšrocība saiknes uzturēšanā ar dzimteni ir tiešie lidojumus uz Erevānu, kā arī satelīttelevīzija, kas ļauj skatīties vismaz piecus kanālus armēņu valodā.
R. Haradžanjans un Latvijā dzimušais armēnis Tigrans Bagojans atzīst, ka armēņi ir talantīgi tirgotāji un lieliski juvelieri, taču Latvijā, neraugoties uz viņu izglītību vai profesiju, armēņi lielākoties pievērsušies ēdināšanas biznesam. Jaunākā armēņu restorāna Armenia saimniece Alisa Šagojana piekrīt, ka tiem tiešām ir liela piekrišana. «Droši vien tāpēc, ka mēs ikviena restorāna veidošanā ieliekam visu savu dvēseli un katrs apmeklētājs mums ir īpašs viesis. Arī ēšanas kultūra ir augstā līmenī, bet ēdienu gatavojam tikai no svaigiem un dabīgiem produktiem, piemēram, vīnogu lapas dolmai ievācam savā dārzā,» saka A. Šagojana. «Tā ir mūsu Armēnija, un katru uzņēmumu veidojam kā ģimenes pavardu, kur pulcēties,» saka Alisa un stāsta arī par ģimenes tradīciju vismaz vienu reizi dienā, parasti vakariņās, visai ģimenei apsēsties pie galda, lai kaut uz mirkli pabūtu kopā. Arī svētdienas kā nerakstīts likums ir ģimenes kopā būšanas dienas.