Kādā intervijā politoloģe Vita Matīsa atzinās, ka viņu mulsina, kā Latvijā cilvēki tiek pie darba. Politoloģi satrauca veids, kā šeit tiek pie amatiem - ar draugu būšanu. Taču daba dara savu - vārna vārnai acīs neknābs, un amatu portfeļus tik bieži dabū «pa draugam». Tomēr vēlos iebilst - tā nav tikai padomju laiku vai tikai Austrumeiropas politikas sejas melnā, slēpjamā puse. Itālijā ir prefektūras, kurās valsts amatos sasēdināti vai visi ma familia's locekļi. Protams, žēl, ka pie mums arī notiek pēc ma familia's metodēm.
Latvija ir maza valsts, rads radam galā, katrs varam izrādīties baltās ķēves no piektā auguma radinieks. Ministrijas nedrīkst būt ģimenes uzņēmumi, kā tagad izskatās, kad divi ministri pieņēmuši darbā savas tuvas radinieces - meitu un māsasmeitu. Šajā gadījumā, kad valsts darbā tiek pieņemti ministru tuvi radinieki, tiek pārkāptas ētikas normas. Var atcirst - ko tie žurnālisti klaigā?! Sak, tas ir tikai ētiskas dabas precedents, nekas vairāk! Kurš nezina, ko nozīmē vārds «ētika», tas nesarkst un sprēgā ar asprātīgiem pretjautājumiem.
Nevienam nav žēl, ka darbu pēc augstskolas dabū jauni cilvēki. Lai jau pastrādā sabiedriskajās attiecībās, lai ievingrinās «pirms kāda nopietnāka amata». Taču žēl, ka zemkopības ministra meita, kura tik jauki un brīnišķīgi smaida un nenoliedzami ar to vien apliecina viesnīcu biznesa pirmo noteikumu: «Smaidi klientam!», nesaprot vienu - kamēr tētis sēž zemkopības ministra krēslā, prestižāks būtu brīvprātīgais darbs Āfrikas savannā, nevis Lauku atbalsta dienestā. Tas ir goda un principa jautājums. Tikai ciema muļķītis var noticēt, ka meitas darbā pieņemtas ar vienādām iespējām salīdzinājumā ar citiem pretendentiem. Personāldaļā arī sēž tikai dzīvi cilvēki.
Zaļo zemnieku satiksmes ministrs Uldis Augulis uzmanības lokā nonāca, kad vairāku stratēģiski svarīgu uzņēmumu valdēs norīkoja ZZS izdevīgus cilvēkus, kurus, kā viņš izteicās, nebiedē darbs līdz pusnaktij. Vai ministram neviena tante nebija teikusi - ja darbinieki strādā virsstundas, nepusdieno, ņem darbu uz mājām, tas nozīmē nepareizu darba organizāciju? Neviena labu griboša tante meitiņai nav pateikusi, ka labas meitenes speciālistes nejauc privāto uzņēmumu ar valsts dienestu? Neviens jau arī ministra meitai neaizrādīs, sak, meitiņ, darba bruncis par īsu, valsts darbā tomēr jāstrādā atbilstīgā tērpā, kas apliecina cieņu klientiem.
Latvija ir maza, 50 000 jau aizbraukuši prom. Varbūt labi vien ir, ka pieņem savējos? Tagad pieaudzis vācu valodu apgūt gribētāju skaits - paplašinoties darba tirgum, valodu samācījušies cilvēki, kuri cer tur uz darbu. Ko tur Latvijā? Brauks tik prom! Te paliks vien savējie.