Metožu dažādošanai
Baložu vidusskola 3D printeri iegādājās pērn vasarā. Sākotnēji doma bijusi pirkt vēl vienu interaktīvo tāfeli, tomēr mācību metožu dažādošanai nolemts iegādāties 3D printeri, Dienai pastāstīja Baložu vidusskolas direktore Vita Broka. Lai gan printera izmaksas bijušas samērā augstas - 861,52 lati, skolas direktore uzskata, ka izdevumi noteikti attaisnosies. Bērnus ir ļoti grūti motivēt, izmantojot ierastās metodes, bet jaunu tehnoloģiju izmantošana rada pastiprinātu interesi. Piemēram, ar 3D printeri bērniem var mācīt par telpiskumu, motivēt apgūt informācijas tehnoloģijas un veicināt citādu domāšanu, uzskata direktore. Patlaban printera iespējas skolā izmanto informātikā un tehniskajā grafikā, bet mērķis ir to iesaistīt arī citos mācību priekšmetos, piemēram, matemātikā. Pēc V. Brokas domām, šādas tehnoloģijas ļautu vieglāk bērniem uztvert mācību vielu, jo, piemēram, mācoties par tilpumu un ģeometriskajām figūrām, skolēniem būtu iespējas redzēt teoriju praksē.
Atkarīgs no skolotājiem
Ekonomikas skolotājs Juris Jerums ir viens no pedagogiem, kurš aktīvi izmanto 3D printera iespējas. Lai gan viņš nemāca informātiku vai tehnisko grafiku, tomēr arī ekonomikas stundās izmanto printera iespējas. Viņš Dienai paskaidroja, ka mēģina ievirzīt skolēnus domāt radošāk. Demonstrējot, kādas iespējas piedāvā jaunākās tehnoloģijas, pedagogs mudina skolēnus veidot mācību uzņēmumus saistībā ar 3D printera iespējām. Vēlamais gan būtu panākt radošāku skolēnu domāšanu tieši vidusskolas klasēs, tomēr tas nav viegls uzdevums. Lielāku interesi izrāda 7. līdz 9. klases bērni. To novēroja arī Diena, viesojoties skolā. Mazāko klašu bērni, tiklīdz sākās starpbrīdis, ieinteresēti pētīja printeri un tā iespējas, bet vecāko klašu skolēni stāstīja, ka tehnoloģijas un vienkārši modelīši, ko var izdrukāt, viņus neinteresē. Viņi gan būtu gatavi strādāt pie sarežģītāku detaļu izveides. Šādā virzienā domā arī J. Jerums, norādot, ka ar laiku vecāko klašu skolēni, piemēram, tehniskajā grafikā varētu izstrādāt dažādus prototipus citām mācību stundām. Līdz ar to būtu iesaistīti gan vecāko klašu skolēni kā dizaina autori, gan jaunākie bērni, kuri varētu izmantot gala produktu.
Tomēr gan J. Jerums, gan skolas direktore atzīst, ka viss būs atkarīgs no skolotāju ieinteresētības, jo, tāpat kā ne visi skolotāji vēlas strādāt ar interaktīvajām tāfelēm, ne visi strādās ar 3D printeri.
Ar laiku citās skolās
Pēc J. Jeruma domām, katrā otrajā Latvijas vidusskolā ar laiku vajadzētu izmantot 3D printera iespējas. Viņš uzskata, ka ieguvumi būtu lielāki par izmaksām. Piemēram, nelielas plastmasas figūriņas drukāšana izmaksā mazāk par vienu eiro. Arī skolas direktore V. Broka uzskata, ka tā nav liela greznība, bet veids, kā pasniegt mācību vielu efektīvāk.
Līdzīga pieeja ir arī Ventspils Augstskolā, kur 3D printeri izmanto jau kopš 2006. gada. Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūta Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs direktors Valdis Avotiņš Dienai pastāstīja, ka augstskolā studenti šīs tehnoloģijas izmanto gan bakalaura un maģistra darbu izstrādē, gan praktiskajos darbos, piemēram, elektronikā un datorprojektēšanā.
Līdz ar to studenti ne tikai teorētiski projektē datorprogrammā, bet var savu ideju pārbaudīt arī dzīvē.
Pēc V. Avotiņa teiktā, 3D printeris jau ir neatņemama studiju sastāvdaļa. Turklāt pēdējos gados šīs tehnoloģijas kļuvušas daudz pieejamākas, līdz ar to nav lielu šķēršļu to izmantošanai mācību procesā gan augstskolās, gan vidusskolās.