Grausti ir jāatsavina

Nams Marijas ielā 6 no spilgta jūgendstila parauga pēdējās desmitgadēs nolaists līdz grausta stāvoklim, kas ne tikai biedē garāmgājējus, reāli apdraudot tos ar krītošiem ķieģeļiem un fasādes atlūzām, bet ir kauna traips Rīgas sejā. Arī spilgts apliecinājums pašvaldības nespējai tikt galā ar šādiem, jāsaka, ļaunprātīgiem īpašniekiem, kuri būtībā ņirgājas par sabiedrību. Ir jādomā par izmaiņām likumdošanā, kas ļautu piespiedu kārtā atsavināt šādus īpašumus, lai tie nonāktu kārtīgu saimnieku rokās. Tā nevar būt, ka ēkas stāvoklis pašā Rīgas centrā ir tikai privātīpašnieka daļa, bet sabiedrībai par to nav nekādas teikšanas, ja īpašnieks ignorē acīmredzamas civilizētas kopdzīves formas, kas paredz rēķināties ar vidi un citu cilvēku fizisko drošību, ko apdraud šādu un līdzīgu graustu esamība. Tā nedrīkst būt, ka Marijas grausta īpašniekiem gadu desmitu garumā nav nekādu plānu, ko ar šo māju darīt, bet pašvaldības amatpersonas plāta rokas bezspēcībā - neko vairāk kā piekārtot objektu viņi grūstošā kultūras pieminekļa īpašniekiem nevarot likt darīt. Pirmdien Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs pie bēdīgi slavenā grausta Marijas ielā ir sasaucis operatīvo sanāksmi, lai klātienē novērtētu grausta stāvokli un izlemtu jautājumu par tālāko rīcību ar to. Iespējams, šādu sapulci vajadzētu vadīt pašam Rīgas vicemēram Andrim Amerikam, kas ne reizi ir solījis tik galā ar graustiem, arī rosinot izmaiņas Latvijas likumdošanā, kas ļautu tikt galā ar graustu īpašniekiem.