Kuratores un mākslas kritiķes radošās intereses ikdienā spilgti izpaužas par tradīciju kļuvušajā Cēsu Mākslas festivālā, tajā D. Rudzātes pārziņā ir laikmetīgās mākslas izstāžu rīkošana. Viņa ir viena no kultūras projektu aģentūras Indie dibinātājām un tās mākslinieciskā direktore. Vizuālo mākslu žurnālā Studija, kurā, būdama diplomēta žurnāliste, D. Rudzāte pildīja redaktores pienākumus, kādreiz tapuši apskati par lielākajām mākslas izstādēm un tirgiem pasaulē. Viņa ir viena no jaunatvērtā mākslas portāla Arterritory idejas autorēm.
«Latvijas ekspozīcija diezgan precīzi atbilst Venēcijas biennāles kuratores Bīčes Kurigeres pasludinātajai tēmai kopumā un ir arī ļoti spēcīga kā savas formas un emociju nesēja,» izvērtējot Kristapa Ģelža veikumu, saka D. Rudzāte. Viņas kā kuratores funkcija esot iedvesmot un palīdzēt sasniegt rezultātu māksliniekam, kas ir galvenais radītājs. Gatavošanās izstādei ilgusi vairāk nekā pusgadu.
Rutīna, veidojot ekspozīciju Venēcijas biennālei, neatšķiras no tā, ko kurators dara jebkuras citas izstādes gadījumā, tikai komunikācija notiek starptautiskā līmenī un pasākumam ir zināms prestižs. «Tās vairāk ir tīri tehniskas nianses, kas kuratora kā radošas personības attīstībā neko nedod, bet vairāk izkopj ierēdņa iemaņas,» D. Rudzāte teic par iegūto pieredzi Venēcijas biennālē. Kurators, viņasprāt, ir radoša persona un ierēdnis vienlaikus.
D. Rudzāti interesē to valstu māksla, kuras biennālē piedalās pirmo reizi, jaunumi valstu paviljonos Dārzos, kā arī plašā ekspozīcija Arsenālā. Tiem, kuri nolēmuši doties kultūrtūrismā uz Venēciju, viņa iesaka apmeklēt nacionālo ekspozīciju, lai citām acīm paraudzītos, kā Latvijas māksla izskatās ārpusē. Biennāle ir apjomīga, un katram jāizšķiras, kas interesē visvairāk. «Ceļveži ar visām izstādēm un adresēm šeit atrodami vairumā,» saka D. Rudzāte un uzsver, ka Venēcijas biennāle ir vienreizējs notikums, kas uzrāda laikmetīgās mākslas tendences visā plašajā pasaulē.