Mēs Latvijas tirgū esam jau sen - pārdodam elektroenerģiju. Nesen esam iegādājušies akciju kontrolpaketi Valkas siltuma ražošanas uzņēmumā, tur tiks būvēta koģenerācijas stacija. Plānotais investīciju apjoms ir 10 miljonu eiro, stacija darbu sāks 2012. gadā. Koģenerācijas stacijā kā kurināmo varēs izmantot šķeldu, zāģu skaidas vai kūdru. Starp citu, šī ir pirmā Eesti Energia investīcija ārvalstīs, kas saistīta ar enerģijas ražošanu. Latvijā mēs noteikti skatīsimies pēc papildus investīciju iespējām, īpaši tas attiecas uz koģenerācijas stacijām, kur vienlaikus top elektrība un siltums. Tas ir efektīvs enerģijas ražošanas veids.
Esat veikuši arī ieguldījumus krietni tālāk par Latviju - ASV un Jordānijā. Kas ar šiem projektiem notiek?
Esam nopirkuši degslānekļa atradnes Jordānijā un ASV. Amerikā atradnes ir ļoti lielas - aptuveni 3,1 miljards tonnu degslānekļa. Tās atrodas Jūtas štatā, un galvenais uzsvars šeit tiks likts uz degslānekļa eļļas ražošanu, kas ir sintētisks naftas produkts. No tā var tapt gan dīzeļdegviela, gan benzīns. Mūsu rīcībā ir kas unikāls visā pasaulē - tehnoloģija un pieredze, lai no degslānekļa iegūtu elektroenerģiju, siltumu un eļļu. ASV, protams, vislielākā interese ir tieši par pēdējo - par sintētisko naftas produktu, kur mēs esam būtiski attīstījuši savas zināšanas un Igaunijā pašlaik jau sākam būvēt jaunu degslānekļa eļļas ražotni.
Kā nonācāt līdz lēmumam veikt tik nozīmīgus ieguldījumus - esat tomēr valsts kompānija, un jūsu biznesa lēmumi ir visas Igaunijas risks?
Mūsu kompānijā ir ļoti aktīvs menedžments [smejas], taču, protams, tik nozīmīgas investīcijas apspriežam uzņēmuma padomē, ar akcionāru valdībā. Ministram šāda mēroga darījumi ir jāakceptē.
Jā, bet īpaši aktīvi esat tieši pēdējos gados. Kāpēc?
Šie darījumi, protams, izriet no mūsu uzņēmuma stratēģijas, kas pamatā balstīta uz darbību atvērtā tirgū, konkurences apstākļos. Mēs Baltijas valstīs jau divdesmit gadu dzīvojam brīvas konkurences apstākļos, bet enerģētika visu šo laiku ir bijis izņēmums. Tagad tas mainās.
Vai jūsu investīciju plānos ir iekļauts sašķidrinātās gāzes terminālis (SGT)?
Nē, mūsu plānā tā pagaidām nav, bet es atbalstu šāda termināļa būvi. Ir daudz diskusiju par termināļa atrašanās vietu. Teikšu, ka praktisku apsvērumu dēļ Igaunijai nav nekāda labuma, ja SGT atradīsies no mums uz dienvidiem - Latvijā vai Lietuvā. Tas mums neko nedod, jo gāzes savienojums ar Latviju ir pārāk neliels. Igaunijai šāds terminālis ir izdevīgs vienīgi tad, ja to būvējam pie sevis vai uz ziemeļiem. Turklāt gāze elektroenerģijas ražošanai Igaunijā nav investīcijām pievilcīgs bizness, jo pašlaik ir tikai viens piegādātājs. Agrāk arī Igaunijā tika runāts par vienu lielu termināli Baltijas valstīm un Somijai, par jaunu gāzes savienojumu būvi un iespaidīgām investīcijām. Tomēr vismaz pieci gadi jau tā runājot ir pagājuši, bet vienoties mēs nekādi nevaram. Katra valsts grib šo projektu pie sevis. Reāli, manuprāt, ir jādomā par mazāka mēroga projektiem. Šobrīd jau ir iespējams pārkraut gāzi no liela kuģa mazākā un piegādāt uz nelielāku termināli. Igaunijā tas varētu būt ar 1,5 miljardu kubikmetru ietilpību un mūsu vajadzībām ar to pietiktu, jo mēs patērējam ap 800 miljoniem kubikmetru gāzes gadā.
Tad SGT būvi Latvijā jūs neatbalstāt?
Nē, kāpēc, būvējiet, tas noteikti Latvijai ir vajadzīgs. Bet, kā jau teicu, Igaunijai šāds risinājums nav piemērots.
Kā ar citu lielu Baltijas valstu plānu enerģētikā - atomelektrostaciju (AES) Lietuvā?
Šis projekts mūs noteikti interesē, tur ir arī labi jaunumi - parādījušies divi potenciālie projekta partneri. Tas visām Baltijas valstīm ir ļoti vajadzīgs un nozīmīgs projekts. Jo bez atomenerģētikas būsim pārāk atkarīgi no importa.
Bet Igaunija taču savas vajadzības pilnībā nodrošina ar degslānekli.
Jā, mēs nodrošinām, taču Latvija un Lietuva nenodrošina. Mēs esam vienotā tirgū, un, ja ir kādas problēmas, piemēram, Lietuvā, tad to izjūtam arī mēs un Latvija. Tas ir vienots tirgus, kurā arī cenas veidosies pēc vienota principa. Es ļoti ceru, ka Latvija pievienosies Nord Pool biržai, jo pašlaik Latvijā elektroenerģijas tirgus nav caurspīdīgs. Nav regulāras un pilnīgas informācijas par elektroenerģijas cenām. Strādājot Latvijas tirgū, mēs, protams, jūtam, pie kādas cenas klientiem interese par piedāvājumu parādās. Birža šo lietu izmainīs, un esmu pārliecināts, ka tā katram klientiem dos garantiju, ka viņš pērk elektroenerģiju par adekvātu tirgus cenu.
Kā varētu mainīties elektroenerģijas cena pēc pievienošanās Nord Pool?
Tā būs tirgus cena.
Skandināvijas tirgus cena?
Iespējams, jo liels tirgus jau parasti diktē to cenu. Taču nedrīkst aizmirst, ka mums ir savienojumi ar Krieviju, kur cena ir daudz zemāka. Baltijas valstīs šī elektroenerģija tiek pārdota gandrīz divreiz dārgāk. Un nekādu ierobežojumu šobrīd nav, lai arī likumdošanas vide enerģētikas jomā atšķiras, prasības, kuras jāievēro ES valstij, ir daudz stingrākas. Jautājums - kur paliek šī cenu starpība, kur aizplūst peļņa? Manuprāt, te būtu vajadzīgs panākt to, lai šī naudas starpība tiek investēta Baltijas valstu enerģētikas infrastruktūrā, - energo savienojumos, iespējams, energo ražotnēs. Šobrīd mēs uzturam šādu sistēmu, kas nav prātīga, kas neatbilst godīgas konkurences nosacījumiem. Kāds to Krievijā izmanto un ļoti labi pelna. Neaizmirsīsim, ka Krievija grib attīstīt arī savas AES, piemēram, Kaļiņingradā.
Kā šo naudu novirzīt Baltijas valstu infrastruktūrā?
Tas ir ES un Baltijas valstu politiķu jautājums. Varbūt tas būtu īpašs nodoklis uz robežas, iespējams, kāds cits instruments. Šis ir ne tikai cenu, bet arī enerģētiskās neatkarības jautājums.
Narvas degslānekļa elektrostaciju plānots būtiski paplašināt, uzbūvējot divus jaunus energoblokus. Kas šobrīd notiek ar šo ieceri?
Projekts ir gatavs par divu energo bloku būvi - katrs ar 300 megavatu jaudu. Ir izvēlēts būvnieks - Alstom, ar ko jau noslēgts līgums. Pašlaik vēl ir jāatrisina daži jautājumi, kas saistīti ar stacijas būvniecības finansējumu, taču kopumā viss ir gatavs tam, lai būvētu.
Bet Eesti Energia padome taču pagaidām vēl nav devusi akceptu stacijas būvei. Kad tas varētu notikt?
Mums ir sarunas ar padomi, ar ministriju, ar Eiropas Komisiju. Būvniecībai viss ir sagatavots, un domāju, ka tuvāko mēnešu laikā mēs saņemsim visas nepieciešamās atļaujas. Ir publiski zināms, ka EK neatbalstīja valsts atbalsta piešķiršanu, ir diskusijas par CO2 kvotu izmantošanas jautājumu. Igaunijas valdība ar EK šo jautājumu atrisinās, tas ir laika jautājums. Pašlaik ir atklāts jautājums par to, vai mēs sākam stacijas būvniecību šo diskusiju laikā vai nogaidām.
Vai Igaunijā ir bijušas diskusijas par Eesti Energia privatizāciju?
Tieši par privatizāciju nē. Pagājušajā gadā bija sarunas par to, ka varētu tikt «atvērts» uzņēmuma kapitāls, sākot daļēju kotāciju biržā. Bet tas ir īpašnieka - Igaunijas valdības - jautājums. Protams, arī politisks jautājums. Ja politiķi par to izšķiras, mēs kā kompānija esam gatavi iet biržā un iegūt papildus kapitālu. Bet nekādi lēmumi par šo jautājumu pagaidām nav pieņemti.
Kad Igaunijā ikviena mājsaimniecība varēs izvēlēties dažādus elektroenerģijas piegādātājus par adekvātu tirgus cenu?
Tirgus būs pilnībā atvērts no 2013. gada 1. janvāra. Tad ikviena mājsaimniecība varēs izvēlēties piegādātāju. Šobrīd mūsu tirgus ir atvērts daļēji - tas attiecas uz lielajiem uzņēmumiem.
Kādas ir Eesti Energia ieceres atjaunojamās enerģijas jomā?
Mums ir jau strādājošs vēja parks Aulepā, kur jauda vēl tiek palielināta un būs 48 megavati. Šobrīd esam sākuši būvēt pie Narvas elektrostacijas vēja enerģijas parku, kura jauda kopā būs 39 megavati. Būs vēl vēja parks Paldiskos. Ļoti nopietns virziens ir biomasa, ko mēs izmantojam enerģijas ražošanā kopā ar degslānekli. Netālu no Tallinas būvējam koģenerācijas staciju, ko kurinās ar atkritumiem. Liels projekts, ap 100 miljonu eiro vērtībā, domājam, ka tas nozīmīgi mainīs atkritumu biznesu Igaunijā.
Vai zaļā enerģija jau ietekmē elektrības tarifu?
Protams, ietekmē, un katrs iedzīvotājs savā rēķinā var redzēt šo apjomu. Starp citu, jau šobrīd zaļās enerģijas piekritēji par nedaudz lielāku cenu var izvēlēties elektroenerģiju, kas saražota «zaļi».
Vai Igaunijā ir ierobežota ārzonu uzņēmumu darbība atjaunojamās enerģijas laukā?
Mēs esam labi informēti par visiem projektiem enerģētikas jomā un to īpašniekiem. Domāju - ja šis enerģijas veids no valsts puses tiek subsidēts, tad noteikti ir jābūt skaidrībai par īpašniekiem. Igaunijā ārzonas praktiski neizmanto, jo mūsu nodokļu sistēma ir tā uzbūvēta, ka slēpties ārzonās nav nekādas jēgas. Liekas izmaksas. Igaunija ir tik maziņa, ka arī noslēpties šādi nav iespējams. Oligarhu mums nav - politiķi ir politikā, uzņēmēji ir biznesā. Tas valsts attīstībai ir ļoti būtiski, tāpēc es esmu priecīgs, ka mums oligarhu nav.
Jums ir ļoti daudz investīciju projektu. Kā to visu finansējat?
Daļu mēs paši finansējam, domāju, ka drīz tiks pieņemts lēmums arī par kapitāla palielināšanu. Varbūt ieiesim biržā. Protams, arī kredīti. Vienkārši sēdēt un neko nedarīt - tas taču būtu tik garlaicīgi! Ir jāattīstās.