Atšķirīga izpratne
«Viņi, bez šaubām, mēģinās nogludināt šo jautājumu,» Romas Starptautisko attiecību institūta pārstāvja Žana Pjēra Darnisa teikto citējis AFP. Abu valstu starpā pastāvot dažādas interpretācijas par Šengenas zonu, un šī tikšanās var kalpot kā solis pretim domstarpību mazināšanai. Taču Francija vēlot panākt izmaiņas Šengenas zonas līgumā, kas tai ļautu īslaicīgi slēgt savas valsts robežas, lai apturētu nevēlamās bēgļu straumes. «Mums kopīgiem spēkiem jāgūst mācība no šīs krīzes,» norādījis Francijas sekretārs Eiropas lietās Lorāns Vaukuēzs. «Risinājums ir lielākā integrācijā, bet mums ir nepieciešams kāds avārijas bremžu mehānisms lielas krīzes gadījumam.»
Taču itāļi paziņojuši, ka nevēlas pārskatīt Šengenas zonā noteiktos pārvietošanās brīvības nosacījumus, lai gan atzīst, ka tajos varētu veikt nelielus uzlabojumus. Itālijas iekšlietu ministrs Franko Fratīni sarunā ar izdevumu Il Sole 24 Ore uzsvēris, ka Šengenas līgums «ir viens no diviem Eiropas pīlāriem, kas ierindojams blakus eiro, un tas nevar tikt apšaubīts». Tomēr visas vienošanās nenovēršami novecojot, tāpēc Itālija varētu piekrist kādiem «tehniskiem regulējumiem».
Taču abas puses cer, ka varēs pārvarēt šīs izpratnes atšķirības un kopīgiem spēkiem vienoties par priekšlikumiem, kuri apmierinātu abas puses un kurus varētu rosināt Briselei kā labojumus Šengenas zonas līgumā.
Spriedze saasinās
Itālijai piederošo Lampedūzas salu šī gada laikā sasnieguši jau vairāk nekā 25 tūkstoši bēgļu no nemieru pārņemtajām Ziemeļāfrikas valstīm, lielākoties Tunisijas. Nespējot izmitināt tūkstošiem bēgļu un nesaņemot cerēto atbalstu no Eiropas, itāļi vairāk nekā 20 tūkstošiem tunisiešu migrantu izsniedza pagaidu uzturēšanās atļauju, kas tiem ļauj brīvi šķērsot Šengenas zonas valstu robežas.
Lēmums saniknoja Franciju, kas norāda, ka šāds solis ir līguma noteikumu pārkāpšana. Francija ir kārotais galamērķis lielākajai daļai bēgļu, jo valsts kolonijas sastāvā agrāk ietilpa arī Tunisija.
Francija nepalika parādā atbildes soli un 18. aprīlī uz vairākām stundām slēdza vilcienu satiksmi starp Itāliju un Franciju, liedzot migrantiem ieceļot valstī un satracinot Itāliju. Tā uzstāja, ka šoreiz Šengenas līguma pārkāpēja esot Francija. Taču Francija norādīja, ka robeža slēgta saskaņā ar punktu, kurā noteikts, ka sevišķa valsts drošības apdraudējuma gadījumā tas pieļaujams kā īslaicīgs risinājums. Toreiz līdz ar migrantiem Francijas virzienā posās arī cilvēktiesību aktīvisti, kas kritizēja Francijas attieksmi.
Abi līderi pēdējā laikā izjūt arī asu spiedienu no labēji orientētajiem politiskajiem spēkiem, kas krasi iestājas pret imigrantiem. S. Berluskoni jāmeklē vienošanās ar koalīcijas Ziemeļlīgas partiju, taču N. Sarkozī pirms nākamgad gaidāmajām vēlēšanām zaudē popularitāti Nacionālās frontes priekšā.