Ar pašnāvības sekām
Arvien biežāk par negodīgu spēļu rīkotāju medījumiem kļūst valstsvienību pārbaudes spēles. Arī Latvijas futbola izlases februāra pārbaudes spēles rezultāts ar Bolīviju tika ietekmēts ārpus laukuma, taču vienas spēles liktenis, kurā pirmo vijoli spēlēja tiesneši, ir tikai ziediņi. Vainīgie atrasti, arestēti un izolēti. Daudz lielāka mēroga krāpšanas pēdējos gados notikušas Turcijas un Dienvidkorejas čempionātā, kurā spēļu ietekmēšanā iesaistīts krietni vairāk cilvēku, arī plaši pazīstamu klubu visaugstākās amatpersonas.
Pagājušajā sezonā par sarunātiem atzīti 19 (!) mači Turcijas divu augstāko futbola līgu ietvaros. Daudz vairāk ir aizdomās turamo. Viena no tām, kuras atzītas par sarunātām, ir čempionāta pēdējā spēle starp Fenerbahce un toreiz Latvijas izlases aizsarga Denisa Ivanova pārstāvēto Sivasspor. Ivanovam paliekot uz rezervistu soliņa, ar 4:3 pārāki bija Fenerbahce, kurai turnīra tabulā bija identisks punktu skaits ar Trazbonspor (82). Par čempionu kļuva Fenerbahce, jo tai bija labāka vārtu attiecība.
Turcijā 11 cilvēku uz mūžu diskvalificēti no jebkādas darbības futbolā (spēlētāji, tiesneši, treneri un menedžeri), 23 cilvēkiem diskvalifikācija piespriesta uz īsāku laikaposmu - no trim mēnešiem līdz trim gadiem. Vēl 22 cilvēki aizturēti šonedēļ. To vidū arī Fenerbahce un Trazbonspor prezidenti, attiecīgi Azizs Jildirims un Sadri Seners, kurš piedāvājis finansiālas prēmijas Fenerbahce pretiniekiem Bucaspor, Kardemir un Sivasspor.
Lai arī bažas par aizliegumu Turcijas labākajām komandām piedalīties UEFA rīkotajos eirokausos šonedēļ tikušas noraidītas, Turcijas Futbola federācija uzsvēra, ka izmeklēšana turpinās un tā saglabā tiesības diskvalificēt eirokausu dalībniekus jebkurā brīdī. Vēl arī nav izlemts, vai čempionu tituls paliks Fenerbahce.
Ne mazāk vērienīgs spēļu sarunāšanas skandāls tiek šķetināts Dienvidkorejā. Starp 57 vainīgajiem 11 ir kriminālu grupējumu pārstāvji, kuri futbolistus pierunāja ietekmēt spēļu rezultātus nevis ar naudu, bet gan ar draudiem. Divi spēļu ietekmēšanas skandālā iesaistītie futbolisti izdarījuši pašnāvību. Viens no tiem, Seulas United spēlētājs Čuns Jonvans, pakārās viesnīcas istabā, atstājot zīmīti, kurā bija rakstīts: «Piedodiet! Man kauns par piedalīšanos maču sarunāšanā.»
Iespējamie risinājumi
«Mūsdienu futbols ir milzīgs bizness, milzīgas naudas summas, tāpēc apkārt pietiek cilvēku, kuri vēlas iedzīvoties uz futbola rēķina,» intervijā Krievijas laikrakstam Sport-Ekspress situāciju skaidro Sanktpēterburgas Zenit galvenais treneris Lučāno Spalleti, kurš bija aculiecinieks 2006. gada skandālam Itālijas A sērijā. Toreiz sodīti tika pat pasaulslavenie klubi AC Milan, Romas Lazio, Fiorentina un Turīnas Juventus. Pēdējam tika atņemti divi Itālijas čempiona tituli, un tas tika nosūtīts uz līmeni zemāko B sēriju. Agrāko spozmi Turīnas «vecajai sinjorai» līdz šim nav izdevies atgūt.
Visbiežāk ar spēļu ietekmēšanu aizraujas futbolisti, kuri dažādu iemeslu dēļ bija tuvu nokļūšanai augstāka līmeņa klubos, taču nespēja realizēt savu potenciālu. Sapratuši, ka godīgā veidā pelnītā nauda nav tik liela, bet futbolista karjera beidzas krietni pirms pensijas vecuma sasniegšanas, sportisti lūko nodrošināt savu nākotni negodīgā veidā.
Pieķertie tikuši sodīti gan ar mūža diskvalifikāciju, gan apcietinājumu, taču aktīvi tiek meklētas iespējas problēmu izskaust vēl pirms nozieguma izdarīšanas. Kā vienu no risinājumiem problēmas novēršanai Dienvidkorejā izskata minimālās spēlētāju algas paaugstināšanu. Pērn tā bija 12 miljoni vonu (5629 lati), bet jaunajā sezonā būs 24 miljoni vonu (11 259 latu). Skandāla izmeklētāji atklāja, ka lielākā summa, ko futbolisti saņēmuši par rezultātu ietekmēšanu, bija 31 miljons vonu (15 066 lati).
Dienvidkorejas K-League arī apsver variantu izmantot melu detektorus. Pagaidām vēl nav skaidrs, kādā veidā. Varbūt ar melu detektoru veiks ko līdzīgu dopinga kontrolei - pirms un pēc spēlēm aicinās futbolistus uz sarunām.
Totalizatori Latvijā
Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas (IAUI) Kontroles departamenta direktors Edvīns Priede sarunā ar Dienu atzina, ka patlaban Latvijā ar licenci darbojas tikai viens totalizatoru kantoris. Nesen izskatīšanai izvirzīts jauns likumprojekts, kas paredz ārzemju totalizatoru kantoru kontrolēšanu. «Pašreiz IAUI nevar atbildēt par visiem ārzemju totalizatoriem. Ir bijuši gadījumi, ka klienti no Latvijas ir laimējuši naudas summu, taču neko nesaņem. Viņi vēršas pēc palīdzības pie mums, taču neko nevaram darīt.»
Licences iegūšana darbībai Latvijas tirgū maksā 300 000 latu, taču tāda ir tikai Optibet. Pārējie ārzemju totalizatoru kantori maksā nodokļus ārvalstīs, un Latvijai secen iet prāva naudas summa. «Ja likumprojektu apstiprinās, no Latvijas nevarēs piekļūt šeit nelicencētām totalizatoru lapām.»
Pagaidām gan tam nav nekādu šķēršļu. Totalizatoru bizness zeļ un plaukst. Piemēram, Betsafe.com nākamās nedēļas laikā ir pieejamas 6286 dažādas likmes. Betsafe.com Latvijas biroja vadītājs Jānis Trēgers uz jauno likumprojektu skatās pozitīvi, tikai piebilst, ka 300 000 latu par licenci nav maza summa. Uz pretargumentu, ka gan jau atpelnīs, atskan tikai smiekli bez plašākiem komentāriem. «Šāds variants nemaz nav slikts. Pašlaik mums ir licence Maltā, kas dod tiesības darboties visā Eiropas Savienībā, taču Dānijas parlaments ir jau ļoti tuvu līdzīgas sistēmas ieviešanai. Tas ir Latvijas valsts interesēs, ieguvēji ir arī totalizatoru spēlētāji, kas tādā veidā gūst zināmu drošības garantiju par to, ka viņu nauda nekur nepazudīs.»
Totalizatoru spēlēšana mēdz dot sporta līdzjutējiem papildu emocijas, skatoties spēli, taču ne tādā gadījumā, ja mača liktenis tiek izšķirts negodīgā ceļā.