Gunta Baško
Ar uzvaru un tikšanu uz finālturnīru Polijā!
Protams, ir liels gandarījums par paveikto. Īpaši pēc ne visai veiksmīgā pirmā riņķa, kurā piedzīvojām divus zaudējumus. Bija svarīgi mājās nospēlēt labi, un tas lielā mērā izdevās.
Biežās kļūdas spēles sākumā norakstāmas uz uztraukumu?
Pēc pirmā puslaika galīgi nelikās, ka spēle beigsies ar tik lielu pārsvaru. Pirmajā puslaikā neko nevarējām izdarīt. Noteikti bija uztraukums, mandrāža. Bija svarīgi no tā atbrīvoties. Spēle sākumā negāja ne uzbrukumā, ne arī aizsardzībā. Taču tas pārgāja, un beigas bija labas.
Arī pretinieces nevarēja iemest! Aizsardzības nopelns?
Labi, ka nevarēja. (Smejas.) Protams, arī aizsardzībā nenospēlējām slikti. Īpaši otrajā puslaikā.
Kas notika otrajā puslaikā?
Sapurinājāmies, atraisījāmies un sākām spēlēt savu spēli. Treneris pārtraukumā uzsvēra, ka mazāk jākļūdās un jāsavāc atlēkušās bumbas zem sava groza. Tas arī izdevās.
Kurā brīdī saprati, ka uzvara nekur nepazudīs?
Visu laiku zināju, ka uzvarēsim. (Smejas.) Tā pa īstam sapratu otrajā puslaikā, kad sākām spēlēt atraisīti un izveidojām pirmos atrāvienus.
Vai vari salīdzināt izjūtas pirms un pēc kvalifikācijas turnīra?
Vēl mums ir daudz ko mācīties. Sagatavošanās posms bija samērā mazs. Jāatceras visas kļūdas, lai tās neatkārtotos. Šobrīd man ir ļoti liels gandarījums par paveikto, taču turnīra gaitā nezaudēju ticību, ka varam to izdarīt.
Tagad tev atbildīgs uzdevums - sezonas gaitā Polijā jāsagādā Latvijai daudz vietējo līdzjutēju!
Centīšos. Tagad pāris dienu jāatpūšas un tad jau jāsāk domāt par finālturnīru.