Jānis Ošlejs
Ungārijas izraudzītais ceļš piespiež ārvalstu bankas uzņemties atbildību par kredītu izsniegšanu ārvalstu valūtās, kaut gan nav tik labs kā mans plāns Latvijai, jo tieši nerekapitalizē bankas. Valūtas vērtības pazemināšana krīzes laikā ļauj nesamazināt valsts budžetu. Tas nodrošina iespēju saglabāt darbvietas un veikt investīcijas infrastruktūrā, kas nozīmē straujāku attīstību nākotnē. Vienīgais iemesls, kāpēc Latvija izvēlējās iet sāpīgo, darbvietas iznīcinošo iekšējās devalvācijas ceļu, bija milzīgais eiro valūtā izsniegto kredītu apjoms. Pie lata devalvācijas visi šie kredītņēmēji būtu sarežģītā stāvoklī, jo maksājums būtu pēkšņi krietni pieaudzis. Tādējādi problēmās būtu arī bankas. Mans ierosinājums vienmēr ir bijis devalvēt latu un vienlaikus pārvērst eiro kredītus latos, valdībai kompensējot pusi no zaudējumiem bankām. Tas būtu devis Latvijai vairāk darbvietu un Latvijas iedzīvotājiem mazākas kredītsaistības. Tā visa rezultāts būtu bijusi mazāka emigrācija un ilgtspējīgāka ekonomika. Pret manu plānu asi iestājās Latvijas Banka, nepatiesi sakot, ka šāda konvertācija ir aizliegta.
Uldis Rutkaste
Latvijas Bankas ekonomists
Par Ungārijas likumdevēju lēmumu [noteikt iespēju priekšlaikus atmaksāt ārvalstu valūtās ņemtu hipotekāru aizņēmumu zem brīvi svārstīgā forinta tirgus kursiem] daudzi vērtētāji jau izteikušies kritiski - sākot ar Ungārijas centrālo banku un beidzot ar Eiropas Komisiju, piesaucot gan risku finanšu sistēmas stabilitātei, gan ekonomikas izaugsmei (mazāk pieejami kredītresursi). Drastiskā noteikumu maiņa spēles gaitā var izrādīties lāča pakalpojums Ungārijas tautsaimniecībai kopumā un arī tiem, kuru nastu mēģināts atvieglot. Tas var atspēlēties ekonomikas stagnācijā - mazākas investīcijas un kredīti nozīmē arī mazāk jaunu darbvietu. Ungārijas ekonomiskā izaugsme kopš 2000. gada bijusi vislēnākā Austrumeiropā: to noteikuši dažādi apstākļi, tomēr būtiska ietekme bijusi arī klaji populistiskajai pieejai tautsaimniecības problēmu risinājumā un ekonomikas stimulēšanai ar valsts budžeta izdevumu palīdzību. Atsevišķos gados budžeta deficīts sasniedzis pat 8-10% no IKP.