Cik daudz spēj ietekmēt kapteinis, lai cik profesionāls un godprātīgs viņš būtu, ja komandas prasmes raisa šaubas, par spīti skanīgiem amata nosaukumiem, ja nav zināms, vai rēderejai pietiks naudas kuģa remontam un nepieciešamo piegāžu apmaksai, ja nav zināms, vai būs pietiekami kravu, ko pārvadāt? Šī analoģija nāk prātā, runājot par gaidāmajām Latvijas Universitātes rektora vēlēšanām.
Šķiet, konkrētajā gadījumā nav sevišķas nozīmes tam, ka viens no pretendentiem uz amatu pieder eksakto, otrs - humanitāro zinātņu «nometnei», jo abu viedokļi par LU tālāko virzību ir diezgan līdzīgi. Līdz ar to būsim tieši - no LU interešu viedokļa lielāka nozīme ir tam, kurš efektīvāk spēs aizstāvēt šīs augstskolas intereses procesos, kas saucas augstākās izglītības reforma vai, runājot prastāk, cīņā ar citām augstskolām par sarūkošu studentu skaitu un finanšu resursiem. Proti, var jau pieteikt brīnum daiļus attīstības plānus un vīzijas, tomēr vēl tuvākajos gados galvenais jautājums būs par resursiem, nevis ideju oriģinalitāti. Jo labāki «gali» un «caursišanas» spējas, jo veiksmīgāks rektors.
No sistēmas kopumā viedokļa akcenti varētu būt nedaudz atšķirīgi. Ņemot vērā LU statusu, ministrijai un nozarei noteikti ir no svara, kāds ir LU rektora viedoklis par sistēmas reformu, vai tas nav pārliecīgi orientēts uz deķa vilkšanā LU virzienā.
Tomēr jebkurā gadījumā LU rektora personībai ir ierobežota nozīme, ja viņa(-as) redzējums nesakrīt ar mācībspēku, studējošo un arī politiķu izpratni un vērtību sistēmu.