novembri. «Pazaudētu apmēram 300, 400 latu no māmiņalgas,» Ilze skaidro. Turklāt bija raizes par veselību - Ilzei ir iedzimts abu gūžu izmežģījums. Slimnīca bija pazaudējusi dokumentus par viņai bērnībā veiktajām operācijām, tādēļ ķirurgs nevarēja teikt jāvārdu ķeizargriezienam. Ilze devās pie pulmonologa, jo cieš arī no astmas. «Astmas dēļ man diez vai izsniegtu, bet pastāstīju ārstam arī par gūžu izmežģījumu. Izsniedza,» saka Ilze.
Aptuveni nedēļu pēc ķeizargrieziena sāpes esot bijušas ļoti lielas, pirmajās dienās grūti pat bijis mazuli pielikt pie krūts. Tomēr ķeizargriezienu līkne Latvijā tiecas augšup - pērn katrs ceturtais bērns jeb 24,1% piedzima ķeizargrieziena operācijā, tas ir manāmi vairāk nekā Skandināvijas valstīs vai Lietuvā un Igaunijā. Eksperti saka - nereti citu specialitāšu ārsti diezgan vieglu roku izraksta slēdzienus par labu ķeizargriezienam. Tā kā ķeizargrieziena operācijas (medicīnisku indikāciju dēļ) slimnīcas veic par valsts naudu un tās izmaksā divreiz dārgāk nekā parastās dzemdības, šie dati ieinteresējuši Veselības ministriju (VM). Analizēšot, vai 24% ir adekvāts skaitlis. «Jānoskaidro arī, kādēļ ķeizargriezienu veikšanā ir tik būtiskas atšķirības lokālo slimnīcu vidū - pat par divām reizēm,» saka Juris Bundulis, VM valsts sekretāra vietnieks. Pasaules Veselības organizācija uzskata - nav pamata, lai ķeizargrieziena procents būtu augstāks par 15%. Arī Latvijas speciālisti piekrīt: tāds varētu būt vidējais rādītājs lokālajās slimnīcās, taču perinatālās aprūpes centros - ne augstāk par 25%.
Atnāk jau noskaņota
Lai arī Santai (23) nav veselības problēmu, bērnu gaidot, viņa sapratusi - vēlas ķeizargriezienu. Bija gatava pati maksāt. «Man vajadzēja izslēgt iespēju, ka mazulim varētu notikt kas ļauns dzemdību laikā,» viņa stāsta. Kādā rajona slimnīcā operācija izmaksājusi 300 latu, viss bija veiksmīgi.
Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas prezidente, Rīgas Dzemdību nama galvenā ginekoloģe Dace Rezeberga norāda uz vairākiem ķeizargrieziena veikšanas iemesliem. Viens ir pacienta un ārsta attiecības. «Ja kaut kas dzemdībās ir ne tā, pirmais jautājums ir, kāpēc netaisīja ķeizargriezienu. Zināmā mērā tā ir aizsardzības reakcija no dakteru puses, ka it kā esi izdarījis visu, ko varēja izdarīt, lai nevar pārmest.»
Mēdzot būt situācijas, ka uz Dzemdību namu atnākot paciente jauna sieviete, kurai nav problēmu dzemdēt pašai, bet kurai jau ir slēdziens, ka viņa patoloģijas dēļ to nevar. Tad ārsti nepiekrīt, sūta pie cita attiecīgās specialitātes ārsta, mēdz gadīties, ka atgriežas ar slēdzienu, ka pati dzemdēt drīkst. Nereti pacientes vēloties «ķeizaru» tāpēc, ka nezina un neko pat negrib zināt par dzemdībām, dzemdības saistās ar sāpēm un mokām. «Bet dzīvojam taču XXI gadsimtā un ārstam jācenšas pacienti pārliecināt. Jāskaidro, ka iespējams lietot atsāpināšanas metodes - epidurālo atsāpināšanu, «jautrības gāzes»,» saka D. Rezeberga.
Atgādina par risku
P. Stradiņa slimnīcā apmēram 28-30% gadījumu ķeizargriezienu veic pacientēm ar dzemdes rētu - viņām jau bijis ķeizargrieziens. Mēdz gadīties, ka uz atkārtotu ķeizargriezienu noskaņo ginekologi, kuri veic ambulatoro grūtnieču aprūpi, saka Maira Jansone, slimnīcas Dzemdību un ginekoloģijas klīnikas vadītāja. Tiesa, daļa šo pacienšu varētu dzemdēt pašas, taču acīmredzot viņām ir bailes, ka dzemdes rēta varētu dzemdību laikā plīst, bet varbūtība ir neliela. 20-22% ķeizargriezienu gadījumu iemesls ir mātes veselības stāvoklis. Aptuveni trešdaļā no tiem pacientēm ir citas specialitātes ārsta slēdziens, ka konstatētas neiroloģiskas problēmas, visbiežāk - epilepsija, mugurkaula diska trūce, mugurkaula traumas. «Katrā gadījumā jāizvērtē individuāli, bet, piemēram, mugurkaula problēmām nav saistības ar mazo iegurni, tā ietilpību, tās nevar ietekmēt dzemdību gaitu,» klāsta M. Jansone. Vēl salīdzinoši daudzos gadījumos - piektdaļā - rekomendācijas ķeizargriezienam ārsti sniedz dažādu redzes patoloģiju dēļ. M. Jansone norāda, ka daļā šo gadījumu paciente noteikti drīkstētu dzemdēt pati.
«Tā ir neviennozīmīga situācija, jo, kad paciente atnākusi pierakstīties ķeizargrieziena operācijai un es tai nesaskatu pamatojumu, tad uz jautājumu, vai es nezaudēšu redzi, vai man nevar notikt tas un tas dzemdību laikā, es nevaru dot 100% garantijas,» atzīst M. Jansone. Tādas garantijas gan arī viņa nevarot dot ķeizargrieziena operācijai, kurai pašai par sevi ir paaugstināts dažādu sarežģījumu risks.
Lokālās rekordistes
2009. gadā rekordiste Latvijā ķeizargrieziena veikšanā bija Aizkraukles slimnīca, kurā ķeizargriezienu veica aptuveni 50% gadījumu no 160 dzemdībām. Kopš 2010. gada šī slimnīca nesniedz dzemdību palīdzību. Slimnīcas vadītāja Alīda Vāne nevarot skaidrot, kādēļ šis skaitlis bijis tik liels, vien saka: «Mums bija ļoti laba nodaļa, dzemdību speciālists bija ķirurgs. Iespējams, pacientes, to zinot, plānoja ķeizargriezienu mūsu slimnīcā.»
Pēc VM datiem, 2010. gadā lokālo slimnīcu vidū viena no slimnīcām ar augstāko ķeizargriezienu skaitu - 26,3% no 604 dzemdībām - bija Kuldīgas slimnīca. Slimnīcas vadītājs Ivars Eglītis teic: tas ir tikai un vienīgi slimnīcas dzemdību speciālistu lēmums, ne jautājums administrācijai.