Kazanova un maratons
Jau šovakar (12. aprīlī plkst. 20) Latvijas Nacionālās operas Jaunajā zālē būs skatāma Igaunijas teātra Vanemuine teātra baleta izrāde Kazanova, ko veidojis beļģu horeogrāfs, Briseles baleta mākslinieciskais vadītājs, kādreizējais Morisa Bežāra trupas dejotājs Deivids Zonnenbluks. Iestudējums, kam viņš veidojis ne tikai horeogrāfiju, bet arī skatuves noformējumu un kostīmus, skanot Mocarta, Vivaldi un pat tradicionālajai arābu mūzikai, uzrunās ar jutekliskumu un emocijām raibā stilu gammā. Zonnenbluks vēlējies, lai izrāde liktu skatītājiem «sapņot vēl un vēl un tiekties pēc skaistā, sagādājot izcilu baudījumu gan acij, gan ausij, klātienē pašiem fiziski sajust dejotājus caurstrāvojošo enerģiju un ļauties neapturamajam, neiegrožotajam iestudējuma mūzikas ritmam». Tā būs lieliska iespēja šo jauniestudējumu redzēt Rīgā tikai mēnesi pēc pirmizrādes Tartu. Kāpēc Kazanova? «Izlasīju grāmatu, un šis stāsts mani tā aizrāva, ka man radās vēlēšanās izveidot par to baletu izrādi. Turklāt visi zina, kas bija Kazanova. Iestudējums balansē starp baletu un šovu,» stāsta pats D. Zonnenbluks.
Jau otro reizi festivālā notiks Rīgas deju maratons. Rīgas Kongresu namā 13. aprīlī plkst. 17 tas piedāvās vairāk nekā 30 deju grupu priekšnesumus plašā spektrā līdz pat hiphopa dejai. Netradicionālu ieskatu par cilvēka ķermeņa spējām, kur joga «atver» iespējas, kuras noraida prāts, sniegs Tatjanas Bindes radošās laboratorijas priekšnesums Jogas nospiedumi Dailes teātra Mazajā zālē 18. aprīlī plkst. 18.
Karstasinīgais flamenko
Spānijas flamenko deju grupa Nuevo Ballet Espanol, kura izcilā dejotāju dueta Anhela Rohasa un Karlosa Rodrigesa vadībā 2009. gadā pamatīgi uzkarsēja Latvijas publiku ar izrādi Sangre Flamenco (Asiņainais flamenko), viesojas ar jaunu, dinamisku programmu Cambio de Tercio 17. aprīlī Rīgas Kongresu namā un 18. aprīlī Preiļu novada Kultūtras centrā. «Mēs atkārtoti uzaicinām šo grupu uz Latviju, lai sniegtu skatītājiem patiesi pozitīvu pārdzīvojumu brīžus kā garīgu un emocionālu pretnostatījumu pašreiz Latvijas sabiedriskajā telpā valdošajam negatīvismam,» uzsver L. Beire. Jaunais flamenko šovs, kurā mūsdienu deja savijusies ar spāņu dejas saknēm, pērn ar panākumiem rādīts Lielbritānijā, Ungārijā, Polijā, Čehijā, Itālijā, Izraēlā. Šovā piedalās 18 mākslinieki - dejotāji, mūziķi un dziedātāji.
Festivāla galā koncertā Latvijas Nacionālajā operā 19. aprīlī plkst. 19 mirdzēs baleta zvaigznes no Ukrainas, Polijas, Korejas, Ķīnas, Turcijas, Gruzijas un Latvijas. Viņu vidū arī pasaulslavenā baleta dīva, Gruzijas Nacionālā baleta vadītāja Nina Ananišvili. Festivālā pirmo reizi viesosies pagājušā gada divu starptautisku konkursu sudraba un zelta medaļu laureāti no Korejas, Seulas Nacionālā baleta mākslinieki, kā arī Vīnē dzīvojošais turku dejotājs un horeogrāfs Zija Azazī un jaunie dejotāji no Ķīnas Pekinas Deju akadēmijas. Gaidāmi vadošo solistu pāri no Polijas Varšavas baleta un Ukrainas Kijevas baleta. Festivāls piedāvā arī vairākas izstādes par dejas mākslas tēmu. Latvijas Nacionālajā Mākslas muzejā 14. aprīlī atklās Kanādas latviešu mākslinieka Ērika Dzeņa zīmējumu izstādi ar Rūdolfa Nurijeva un citu pasaules slavenību portretiem. Hotel de Rome iekārto Māra Liepas 75 gadu jubilejai veltītu izstādi, savukārt galerijā Pegazs - Elizabetes Melbārzdes gleznu izstādi Kustību ģeometrija.