Šo viedokli pastiprina arī Hu paziņojumi pirms došanās uz ASV. Viņš intervijā amerikāņu presei sacīja, ka Vašingtonai vajadzētu atteikties no aukstā kara retorikas, un pauda pārliecību, ka ASV dolāra dominējošā loma pasaules ekonomikā ir pagātne un tā vieta jāieņem Ķīnas juaņai.
Aicina sadarboties
Komunistiskās valsts vadītājs četru dienu vizīti sāks otrdien. Tās laikā viņš vēloties izklāstīt savu redzējumu par Ķīnas un ASV attiecībām, kurām, viņaprāt, būtu jābalstās savstarpējā uzticībā, nedēļas nogalē vēstīja Ķīnas oficiālā ziņu aģentūra Siņhua. Paziņojumā teikts, ka, par spīti dažiem sarežģījumiem, starp valstīm var pastāvēt «konstruktīvas, visaptverošas un abpusēji izdevīgas partnerattiecības, kas var nodrošināt stabilitāti Āzijā un visā pasaulē».
Ko līdzīgu viņš paudis arī rakstiskajā intervijā ASV izdevumiem The Washington Post un The Wall Street Journal, tomēr šeit skaidrāk licis saprast, ka Pekinas un Vašingtonas attiecības būtu labākas, ja Amerikas valdība būtu vairāk pragmatiskāka un mazāk kritizētu ķīniešus. «Mums jānostiprina dialogs un kontakti, lai vēl vairāk pastiprinātu savstarpēji stratēģisko uzticēšanos,» teikts Hu atbildēs uz laikrakstu jautājumiem. «Ir jāatsakās no aukstā kara mentalitātes, kas nenes labumu nevienai pusei.» Pēc Hu domām, divpusējo attiecību pozitīvai attīstībai nepieciešama arī «suverenitātes, teritoriālās integritātes un attīstības interešu respektēšana», kā arī «pienācīga attieksme pret katras puses bažām».
Ķīnas prezidents arī pauda viedokli, ka starptautiskā valūtas sistēma, kurā dominē dolārs, jau ir pagātnes parādība, tomēr atzina, ka tā nomaiņa ar juaņu prasīs laiku. «Ķīna ir devusi svarīgu ieguldījumu pasaules ekonomikā, un juaņai ir bijusi nozīmīga loma tās attīstībā,» prezidenta teikto citē BBC. «Bet juaņas kļūšana par starptautisku valūtu būs diezgan ilgs process.» Hu paziņojums par juaņu seko vairākkārtējiem ASV aicinājumiem palielināt tās vērtību attiecībā pret dolāru, jo amerikāņi uzskata, ka mākslīgi saglabātā Ķīnas nacionālās valūtas zemā vērtība dod priekšrocības Ķīnas eksportētājiem.
Ķīna audzē muskuļus
Globālā krīze, kas smagi iedragājusi arī pasaules lielāko ekonomiku ASV, gandrīz nav skārusi Ķīnu, kas pēdējos gados turpinājusi strauju ekonomisko izaugsmi un audzējusi muskuļus, krietni palielinot militāro budžetu. Piemēram, 2009. gadā Ķīnas militārais budžets bija 70,3 miljardi dolāru (36,5 miljardi latu). Pirms divām nedēļām pasaules plašsaziņas līdzekļos parādījās fotoattēli, kuros redzams ķīniešu avioinženieru konstruētā piektās paaudzes iznīcinātāja prototips.
Ķīnas bruņošanās ir stipri satraukusi amerikāņus, tomēr ķīnieši neredz pamatu bažām. «Ķīnas militārie tēriņi ir ļoti, ļoti mazi salīdzinājumā ar ASV militārajiem izdevumiem,» intervijā CNN klāsta Ķīnas ārlietu ministra vietnieks Cui Tiaņkai.